Minhene

Vecpilsēta

Lai izbaudītu vecpilsētu, var izkāpt metro pieturā Karlplatz, iziet cauri vēsturiskajiem pilsētas vārtiem un pa centrālo ielu virzīties uz Marienplatz laukumu. Kā jau tas ierasts, tūristu apmeklētākajās vietās daudz veikalu.

 

1. Minhenes vēsturiskie pilsētas mūra vārti no viduslaikiem (fragments).

 

2. Svētā Miķeļa baznīca (Michaelskirche), kas tapusi pārejas posmā no renesanses uz baroku (1583-1597).

 

3. Gotikas stila baznīca (Frauenkirche), kuras augstie torņi redzami pat no liela attāluma.

 

 

4. Marienplatz ir centrālais pilsētas laukums, kur var nokļūt arī ar metro, izkāpjot pieturā Marienplatz. Laukuma centrā artrodas 1638. gadā celta kolonna ar jaunavas Marijas zelta statuju augšgalā.

 

4. Marienplatz laukumā izceļas krāšņais 1892. gadā pabeigtais Jaunais Rātsnams (Neues Rathaus), kur iekārtojusies pilsētas dome. Laukumā atrodas strūklaka ar zilzaļu ūdeni – viena no populārākajām tikšanās vietām. Līdzās tai ir ieeja pazemes metro. Skats no Sv. Pētera baznīcas torņa.

 

Katru dienu no marta līdz oktobrim pulksten 11:00 (atradu info, ka arī 17:00, bet nezinu) Jaunā Rātsnama pulkstenis (4.) atskaņo melodiju. Mūzikas pavadījumā apmēram 5-10 minūtes kustās dabīga izmēra figūras. Iesaku noskatīties. Mēs Marienplatz laukumā bijām uz pulksten 10-tiem. Kad noskanēja Sv. Pēterbaznīcas zvani, gaidījām Jaunā Rātsnama pulksteņa izrādi, taču nekas nenotika. Turpmāko stundu staigājām pa vecpilsētu, klausījāmies ielu muzikantus (pat klavieres bija iznestas uz centrālā laukuma) un gaidījām pulksten 11.

 

 

Jaunā Rātsnama pulksteņa figūras, kas pulksten 11-tos kustās. Labajā pusē redzama Marijas zelta statuja, kas atrodas laukumā esošās kolonnas galā.

 

Jaunā Rātsnama tornis ar pulksteni. Skats no Sv. Pētera baznīcas torņa.

Lai paraudzītos uz pilsētu no augšas, Jaunā Rātsnama tornī iespējams uzbraukt ar liftu. Mēs to nezinājām. Pamanījām virs pulksteņa cilvēkus tikai tad, kad bijām uzkāpuši Svētā Pētera baznīcas tornī, kas atrodas pretī Jaunajam Rātsnamam.

Virs pulksteņa skatu laukumiņā redzami cilvēku stāvi.

 

Par samaksu un pievarot 306 pakāpienus, iespējams uzkāpt Svētā Pētera baznīcas (St. Peter) tornī (5.). Kāpšana ir nogurdinoša. Ja kāds apstāsies atpūsties, pārējiem būs pagrūti tam tikt garām, jo maz vietas. Skats no augšas gan ir labs.

5. Sv. Pētera baznīcu nebiju nofotografējusi, tāpēc aizņēmos bildi no interneta. Vienā baznīcas pusē pie ieejas atrodas necila būdiņa, kurā pārdod biļetes. Skatu laukums ir zaļajā tornī virs pulksteņa.

 

Skats uz pilsētu no Sv. Pētera baznīcas torņa.

 

Stāvot Marienplatz laukumā, var redzēt Veco Rātsnamu (6.), kur šobrīd atrodas Rotaļlietu muzejs (Spielzeugmuzeum).

 

Netālu no Marienplatz laukuma izkārtojies tirgus (7.). Tirgus laukuma centrā atrodas interesants stabs.

 

Šī apgleznotā māja atrodas līdzās tirgum.

 

Isartor  (8.) - viens no četriem viduslaiku pilsētas mūra galvenajiem vārtiem, kas nosaukts līdzās esošās upes Isara vārdā.

 

Max-Joseph-Platz laukumā (9.) pa labi redzama opera, bet pa kreisi – Bavārijas mākslas skola.

 

Residenzmuseum (10.) – muzejs ar 17. un 18. gadsimta karaļu dzīves atmosfēru. Mēs šo muzeju neapmeklējām, toties pasēdējām parkā pie baltajām rozēm.

 

Parks pie Residenzmuseum (10.).

 

 

Angļu parks

 

Turpinot pastaigu, netālu no Residenzmuseum (10.) ir ieeja Angļu parkā, kas ir viens no lielākajiem pilsētas parkiem pasaulē. Tas izveidots 1792. gadā, un šādu nosaukumu guvis tādēļ, ka radīts angļu ainavu parku stilā, maksimāli tiecoties uz dabiskumu. Platības ziņā Angļu parks ir daudz lielāks nekā Centrālparks Ņujorkā vai Haidparks Londonā.

Parkā ierīkotas pastaigu takas, kas kopumā aptver vairāk kā 70 kilometrus. Te cilvēki pastaigājas, brauc ar velosipēdiem, sauļojas, sporto, pikniko, uz mākslīgi veidotajiem viļņiem sērfo un peld.

Tāda peldēšana, kā mēs to iedomājamies, te īsti nevar notikt, jo šaurā kanāliņa straume ir pārāk strauja. Tikai jānoguļas uz muguras, un straume pati nes uz priekšu. Tajā vietā, kur mēs atpūtāmies (vairākas stundas, sēžot uz soliņa, lasīju grāmatu), dziļums bija līdz ceļgaliem. Lai gan ārā bija karsti, iespējams, ka ūdens auksts, jo cilvēki ne labprāt brida ūdenī. Lielākoties laiski gulēja zālājā. Un nekautrējās, turpat citiem redzot, pārģērbties.

Aiz kokiem slēpjas Japāņu dārzs ar tējas namiņu (11.).

 

Neierasti, ka, līdzās dzīvojamajām mājām un lielceļam, sērfotāji mēģina pieveikt viļņus (12.).

 

Pie Ķīniešu torņa iekārtota laba ēstuve. Tur ir arī tualetes (13.)

 

Izstaigājām tikai nelielu parka daļu. Atpakaļ braucām no metro stacijas Universität (14.). Garām ejot Universitātei, noskatījos, kā pagalmā tiek svinēts izlaidums. Tieši tajā pašā laikā arī meita Latvijā saņēma ārsta diplomu. Ja ne klātienē, tad vismaz domās abi ar vīru bijām viņai līdzās.

 

 

Vācu muzejs (tehnikas muzejs)

Deutsches museum ir pasaulē lielākais tehnoloģiju muzejs. Tas aizņem visu Izāras upes salu. Apmeklējām to pēdējā dienā pirms izlidošanas, kad ārā lija pamatīgs lietus. Muzejā pavadījām 5-as stundas, taču tas bija tik vien kā ātri izskrienot tam cauri. Kopumā šeit ir vairāk kā 20 tematiskās izstādes. Visvairāk patika optiskā izstāde, roboti, kosmoss, tiltu maketi un matemātikas zāle. Muzejā ir laba ēstuve. Ārpus muzeja telpām iekārtots liels muzeja veikals.

Muzejs atrodas netālu no vecpilsētas centra. Uz muzeju var nokļūt pa trim tiltiem. Galvenā ieeja kartē atzīmēta ar nr.15, bet muzeja veikals norādīts ar nr.16.

 

 

Muzeja ēka ir iespaidīgi liela.

 

Kosmosa izstāde.

Pārpilnības rags no elektrolietām.

 

Tā tiek demonstrēta tilta izturība.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Netālu no viesnīcas bija strūklaka ar stiklotu “kasti”, gar kuras iekšējām sienām pa dienu tecēja ūdens, bet vakarpusē šī “kaste” izgaismojās.

pa dienu

 

vakarā

 

 

Nimfenburgas pils parkā pie kokiem karājās sanumurēti dīvaini būrīši.

 

 

Netālu no Olimpiskā parka uzmanību piesaistīja daudzstāvu mājas ar bagātīgiem zaļumiem uz lodžijām.

 

 

 

 

Līdzās šīm “zaļajām” daudzstāvu mājām ir diezgan daudz rindu ar divstāvīgām celtnēm (pēc izskata līdzinās garāžām), kas droši vien 1972. gada olimpiādes laikā kalpoja kā viesu namiņi. Arī tagad šajos namiņos mitinās cilvēki. Īsti nezinu, vai tūristi vai imigranti.

 

 

 

Minhenē ļoti daudz liepu. Jūnija beigās tās bija pilnas ziediem, tāpēc pilsēta smaržoja.

 

 

Minhenes vecpilsētā apgaismes lukturi “ietērpti” ziedu dekorā.

 

 

Arī Minhenes operas kolonnas pārvērstas krāsainos “stabos”. Materiāls kolonnu aizmugurē sastiprināts ar auklām.

  

 

 

Minhenes operas durvju rokturi veidoti no guļošām lauvām.

 

 

Minhenes vecpilsētas tirgus laukumā slejas stabs ar jautrām figūriņām.

 

 

Zalcburgā gājēju tilts pāri Zalcahas upei pārpildīts ar atslēgām.

 

 

Zalcburgas slavenās gājēju ielas Getreidegasse ēkas rotā skaistas izkārtnes. Dažas no tām nobildēju.

 

 

Zalcburgā netālu no stacijas atrodas milzīga velosipēdu novietne. Velosipēdi te tiek nostiprināti uz speciālām stalažām divos stāvos. Pieņemu, ka jāmaksā.

Arī Minhenē redzēju ko līdzīgu. Neatceros, kurā vietā. Kaut gan Minhenē velosipēdi lielos kvantumos pa dienu un pa nakti tiek apstāti ārā zem klajas debess. Pat nepieslēdz pie staba. Saslēdz kopā tikai riteni ar rāmi, bet tādu taču var “pasist padusē” un aiznest. Jāatzīst gan, ka tur, kur redzēju šādi novietotus velosipēdus, bija video novērošanas kamera.

 

Zalcburgā līdzās Mocarta muzejam esošajā suvenīru veikalā nopirku 6-us centimetrus īsu vijolīti dēlam dāvanā, jo viņš spēlē vijoli.

 

 

Minhenes Lenbachhaus muzejā nopirku televizoriņu, kurā redzami 10 diapozitīvi ar Augusta Mackes darbiem. Šis aparātiņš atgādina manu bērnību.