|
Turpinājumā aprakstīšu apskates objektus Minhenē un Zalcburgā, par kuriem pirms ceļojuma internetā biju atradusi informāciju, un sniegšu novērtējumu par tiem, kurus mēs apmeklējām.
Te būs mūsu brauciena plāns. Izveidojām to uz vietas, vadoties pēc darba laikiem un laikapstākļiem.
Minhene
No viesnīcas uz pili braucām ar 17. tramvaju. Pieturas nosaukums Schloss Nymphenburg. Kartē pietura redzama labajā pusē.
1. Nimfenburgas pils (Schloss Nymphenburg) atrodas Minhenes rietumu daļā. Tā ir viena no lielākajām pilīm Eiropā, kas uzcelta 1675. gadā. No viena pils spārna līdz otram ir vairāk kā 600 metri.
No tramvaja pieturas līdz pilij var nokļūt caur lielu “priekšdārzu”, kur caurspīdīgā kanāla ūdenī redzamas liela izmēra zivis. Te peld pīles, zosis un gulbji. Takas pārsvarā ir no oļiem, tāpēc jāuzvelk atbilstoši apavi.
Skats uz Nimfenburgas pili no tramvaja pieturas.
Pils tik gara, ka to visu nav iespējams iekļaut vienā kadrā.
Centrālā pils ieeja, kur atrodas kase, veikaliņš un ieeja pils muzejā.
Pils parku var apmeklēt bez maksas, taču parkā ir vairākas celtnes, kurās vērts ieiet, tāpēc nepieciešama biļete. Mēs nopirkām komplekso biļeti, kurā ietilpa pils, karietes muzejs (Marstall), porcelāna muzejs un četras ēkas parka teritorijā. Ar CityTourCard atlaidi katram maksāja 9 eiro. Baroka un rokoko stilā veidotās pils iekštelpas neapmeklējām. Priekšroku tomēr devām pastaigai pa parku, kura platība pārsniedz 200 hektārus.
2. Kariešu muzejs (Marstallmuseum) iepazīstina ar pārbagātīgi izrotātām Bavārijas karietēm un ragavām, kā arī zirgu “rotaslietām”.
2. Porcelāna muzejs atrodas Kariešu muzeja 2. stāvā. Tas, protams, nav tik iespaidīgs kā 1. stāva ekspozīcija, bet apskatīties var.
Stends, kas piesaistīja vīra uzmanību – trauki ar zivīm. Viņš ir makšķernieks.
3. Amalienburg – rokoko stilā celta mednieku māja ar greznu Spoguļu zāli.
4. Mūžīgās mīlestības koks (Ewigen Liebe). Noliekušies uz leju koka zari veido tādu kā slēgtu “mājiņu”. Ticējums vēsta, ka skūpstīšanās zem zariem nes daudz mīlestības un laimes. Mēs turp iegriezāmies divas reizes, lai viss ir dubultā.
5. Pils parks ar kanālu un strūklaku pretī pilij. Pa kanālu iespējams izvizināties ar gondolu. Mēs to neizmantojām, jo jau bijām visu parku aplūkojuši. 1972. gadā Olimpisko spēļu laikā šeit notika jāšanas sacensības.
Zosis uzvedas kā parka saimnieces. Parks aizņem milzīgu platību. Nenopļautais lauks ar zeltītajām smilgām atsauca atmiņā bērnību laukos. Lieliska vieta pilsētas vidienē, kur relaksēties.
6. Pagodenburg – tējas namiņš, kura interjers aizgūts no Āzijas.
7. Kaskāde celta 1770. gadā un pārklāta ar marmoru.
8. Apaļais templis (apollotempel) atrodas parkā uz ezera pussalas.
9. Badenburg – krāšņa pirts, kas uzcelta 1721. gadā. Tās pagrabā ir 8,70x6,10 metrus liels ūdens baseins, kas izklāts ar holandiešu flīzēm. Tas ir pirmais zināmais apsildāmais iekštelpu baseins Eiropā.
10. Botāniskais dārzs (adrese: Menzinger Str. 65) atrodas ārpus pils parka teritorijas. Iesaku noteikti apmeklēt siltumnīcas.
11. Dabas vēstures muzejs (Museum Mensch und Natur) atrodas Nimfenburgas pilī. Tajā iegūstama informācija no Zemes pirmsākumiem līdz mūsdienām. Muzejā negājām, jo esam apmeklējuši ļoti daudz dabas muzejus. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||||||||
| Aizkulises
Novērtējuma apzīmējumi:
Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Netālu no viesnīcas bija strūklaka ar stiklotu “kasti”, gar kuras iekšējām sienām pa dienu tecēja ūdens, bet vakarpusē šī “kaste” izgaismojās.
pa dienu
vakarā
Nimfenburgas pils parkā pie kokiem karājās sanumurēti dīvaini būrīši.
Netālu no Olimpiskā parka uzmanību piesaistīja daudzstāvu mājas ar bagātīgiem zaļumiem uz lodžijām.
Līdzās šīm “zaļajām” daudzstāvu mājām ir diezgan daudz rindu ar divstāvīgām celtnēm (pēc izskata līdzinās garāžām), kas droši vien 1972. gada olimpiādes laikā kalpoja kā viesu namiņi. Arī tagad šajos namiņos mitinās cilvēki. Īsti nezinu, vai tūristi vai imigranti.
Minhenē ļoti daudz liepu. Jūnija beigās tās bija pilnas ziediem, tāpēc pilsēta smaržoja.
Minhenes vecpilsētā apgaismes lukturi “ietērpti” ziedu dekorā.
Arī Minhenes operas kolonnas pārvērstas krāsainos “stabos”. Materiāls kolonnu aizmugurē sastiprināts ar auklām.
Minhenes operas durvju rokturi veidoti no guļošām lauvām.
Minhenes vecpilsētas tirgus laukumā slejas stabs ar jautrām figūriņām.
Zalcburgā gājēju tilts pāri Zalcahas upei pārpildīts ar atslēgām.
Zalcburgas slavenās gājēju ielas Getreidegasse ēkas rotā skaistas izkārtnes. Dažas no tām nobildēju.
Zalcburgā netālu no stacijas atrodas milzīga velosipēdu novietne. Velosipēdi te tiek nostiprināti uz speciālām stalažām divos stāvos. Pieņemu, ka jāmaksā.
Arī Minhenē redzēju ko līdzīgu. Neatceros, kurā vietā. Kaut gan Minhenē velosipēdi lielos kvantumos pa dienu un pa nakti tiek apstāti ārā zem klajas debess. Pat nepieslēdz pie staba. Saslēdz kopā tikai riteni ar rāmi, bet tādu taču var “pasist padusē” un aiznest. Jāatzīst gan, ka tur, kur redzēju šādi novietotus velosipēdus, bija video novērošanas kamera.
Zalcburgā līdzās Mocarta muzejam esošajā suvenīru veikalā nopirku 6-us centimetrus īsu vijolīti dēlam dāvanā, jo viņš spēlē vijoli.
Minhenes Lenbachhaus muzejā nopirku televizoriņu, kurā redzami 10 diapozitīvi ar Augusta Mackes darbiem. Šis aparātiņš atgādina manu bērnību.
|