Zalcburga

Vecpilsēta

No Minhenes izbraucām 8:16; Zalcburgā iebraucām 9:59. Kā iegādāties biļetes, aprakstīju 1. lapā. Kartē stacija atzīmēta augšpusē.

Pilsētu no visām pusēm ieskauj kalni, bet uz pusēm pārdala Zalcahas upe. Atradu informāciju, ka pilsēta tulkojumā nozīmē Sāls pils. Savu nosaukumu tā ieguvusi no netālu esošajām sāls raktuvēm. “Baltais zelts” ticis transportēts pa Zalcahas upi.

Zalcburgā bija ieplānots pavadīt tikai 9-10 stundas, tāpēc nolēmām apskatīt nozīmīgākos vecpilsētas objektus. Kaut gan pastaigu maršrutu izplānoju jau iepriekš, vilciena stacijas vienā galā uzmeklēju informācijas centru, lai paņemtu bezmaksas pilsētas karti. Ja vēlas doties uz vecpilsētu, no informācijas centra jāiziet cauri visai stacijai uz pretējo pusi.

 

1. Schloss Mirabell (Mirabellas pils / adrese: Mirabellplatz 4). Pils ar dārzu ir daļa no Zalcburgas pilsētas vēsturiskā centra, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Dārzs izveidots 1690. gadā baroka ainavu stilā ar terasēm, skulptūrām, strūklakām. Te notika filmas “Mūzikas skaņas” filmēšana.

Mirabellas pils ar dārzu.

 

Kadrs no filmas “’Mūzikas skaņas”.

 

 

 

Līdzās Mirabellas dārzam atrodas tiltiņš, pa kuru var nokļūt apļveida laukumā ar 12 mēnešu skulptūrām.

Skulptūras - 12 mēneši.

 

2. Gājēju tilts pāri upei. Tā abas margas bāztin piebāztas ar piekaramajām atslēgām.

Tilts pāri Zalcahas upei.

 

3. Museum der Moderne (adrese: Am Mönchsberg 32) - laikmetīgās mākslas muzejs, kas iekārtojies klints virsotnē. Līdz muzejam var nokļūt, uzbraucot ar liftu. Ja vēlas paskatīties uz pilsētu no klints augšas, var nopirkt biļeti tikai liftam (kāpņu nav). Ja vēlas apmeklēt muzeju, biļeti var nopirkt gan lejā, gan uzbraucot ar liftu augšā.

Muzejs kalna virsotnē.

Ieeja muzejā.

 

Skats no kalna virsotnes.

 

Muzejam ir trīs stāvi. Mūsu apmeklējuma laikā izstāde bija iekārtota tikai 1. stāvā.

Izstāde par dejošanu.

 

4. Getreidegasse - slavena gājēju iela ar daudz veikaliem. Uz šīs ielas atrodas Mocarta māja (Getreidegasse 9), kurā viņš dzimis. Tur iekārtots muzejs. Mēs muzeju neapmeklējām.

Uz šīs šaurās gājēju ielas ļoti daudz tūristu.

Mocarta dzimtā māja. Tagad muzejs.

 

5. Residenzplatz - viens no pilsētas lielākajiem laukumiem. Tā centrā atrodas gandrīz 15 metrus augsta baroka stila strūklaka.

 

 

6. Hoenzalcburgas cietoksnis (adrese: Mönchsberg 34) – viena no lielākajām viduslaiku pilīm. Kalnā var nokļūt vai nu kāpjot, vai uzbraucot ar funikulieri. Mēs izmantojām 2. variantu. Nopirkām komplekso biļeti un izstaigājām visas muzeja telpas. Pēc tam sēdējām kafejnīcā un lūkojāmies uz pilsētu no augšas. Fantastiska sajūta.

  

 

Hoenzalcburgas cietoksnis.

 

 

Skats uz pilsētu no Hoenzalcburgas cietoksņa.

 

Atpakaļ uz vilcienu devāmies tieši pa to pašu ceļu.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Netālu no viesnīcas bija strūklaka ar stiklotu “kasti”, gar kuras iekšējām sienām pa dienu tecēja ūdens, bet vakarpusē šī “kaste” izgaismojās.

pa dienu

 

vakarā

 

 

Nimfenburgas pils parkā pie kokiem karājās sanumurēti dīvaini būrīši.

 

 

Netālu no Olimpiskā parka uzmanību piesaistīja daudzstāvu mājas ar bagātīgiem zaļumiem uz lodžijām.

 

 

 

 

Līdzās šīm “zaļajām” daudzstāvu mājām ir diezgan daudz rindu ar divstāvīgām celtnēm (pēc izskata līdzinās garāžām), kas droši vien 1972. gada olimpiādes laikā kalpoja kā viesu namiņi. Arī tagad šajos namiņos mitinās cilvēki. Īsti nezinu, vai tūristi vai imigranti.

 

 

 

Minhenē ļoti daudz liepu. Jūnija beigās tās bija pilnas ziediem, tāpēc pilsēta smaržoja.

 

 

Minhenes vecpilsētā apgaismes lukturi “ietērpti” ziedu dekorā.

 

 

Arī Minhenes operas kolonnas pārvērstas krāsainos “stabos”. Materiāls kolonnu aizmugurē sastiprināts ar auklām.

  

 

 

Minhenes operas durvju rokturi veidoti no guļošām lauvām.

 

 

Minhenes vecpilsētas tirgus laukumā slejas stabs ar jautrām figūriņām.

 

 

Zalcburgā gājēju tilts pāri Zalcahas upei pārpildīts ar atslēgām.

 

 

Zalcburgas slavenās gājēju ielas Getreidegasse ēkas rotā skaistas izkārtnes. Dažas no tām nobildēju.

 

 

Zalcburgā netālu no stacijas atrodas milzīga velosipēdu novietne. Velosipēdi te tiek nostiprināti uz speciālām stalažām divos stāvos. Pieņemu, ka jāmaksā.

Arī Minhenē redzēju ko līdzīgu. Neatceros, kurā vietā. Kaut gan Minhenē velosipēdi lielos kvantumos pa dienu un pa nakti tiek apstāti ārā zem klajas debess. Pat nepieslēdz pie staba. Saslēdz kopā tikai riteni ar rāmi, bet tādu taču var “pasist padusē” un aiznest. Jāatzīst gan, ka tur, kur redzēju šādi novietotus velosipēdus, bija video novērošanas kamera.

 

Zalcburgā līdzās Mocarta muzejam esošajā suvenīru veikalā nopirku 6-us centimetrus īsu vijolīti dēlam dāvanā, jo viņš spēlē vijoli.

 

 

Minhenes Lenbachhaus muzejā nopirku televizoriņu, kurā redzami 10 diapozitīvi ar Augusta Mackes darbiem. Šis aparātiņš atgādina manu bērnību.