Jau no paša rīta devāmies uz Potsdamer Platz, kur atrodas Sony centrs un Legoland Discovery centrs (Potsdamer strasse 4), kā arī citas pēdējo gadu laikā uzceltās augstceltnes. No Zoologischer Garten ar metro (U2) jābrauc tikai dažas pieturas. Tā kā līdz Legolandes atvēršanai bija vēl krietns laiciņš, izpētījām tuvāko apkārtni. Sony centra celtne tiešām iespaidīga. Ir vērts redzēt.
Kamēr vēl Legolande bija ciet, nekādi nevarējām saprast, kā tādā mazā mājelē (veikalā) ievietojas centrs. Vēlāk izrādījās, ka centrs atrodas zem zemes. Lai arī tas nebija tāds, kā gaidījām, jo esam četras aizraujošas dienas pavadījuši Legolandes parkā Bilundā (Dānija), mums te patika. Berlīnes Legolandes centrs vairāk piemērots bērniem līdz 10 gadiem. Te no atrakcijām ir tikai vilcieniņš – pūķītis. Atsevišķā telpā bērni var pētīt no lego uzceltās celtnes, pa ūdeni vadīt lego kuģīti, taisīt lego mašīnas un vēlāk tās izmēģināt uz tramplīna. Centrā var izmēģināt, kā bērna uzmeistarotā lego celtne iztur zemestrīci (kratīšanu), skatīties 4D filmas (reāli jūtams vējš, lietus šļakatas, sniega putenis) un pabūt lego fabrikā (protams, ka ne īstā). Starpcitu, mans puika lego fabrikā varēja nospiest speciālas pogas ierīču iedarbināšanai un rezultātā, plastmasa ripiņām izejot cauri dažādiem aparātiem, tika ražoti lego klucīši. Un tad ar pompu uz sarkana samta spilventiņa no pēdējā aparāta izlēca viens lego klucītis. Protams, ka pieaugušajiem tas šķita labs joks, bet mans puika vēl ilgi ticēja, ka klucīti ir uzražojis viņš. Labi pārdomāta džungļu ekspedīcija, kur ejot pa lego džungļiem, reizē jāatmin pareiza atbilde uz jautājumiem par dažādiem dzīvniekiem. Arī džungļu ceļojuma noslēgums ir interesants. Legolandes centrā padomāts arī par meiteņu stūrīti.
Legolandes centrā ir kafejnīca. Tur gan tikai gardumi, tāpēc veselīgas pusdienas jāpaēd citur. Mēs panašķojāmies ar saldējumu. Kopā Legolandē pavadījām apmēram 3 stundas. Legolandes cena: pieaugušiem ~15 EUR, bet bērniem (3 - 11 gadi) ~12 EUR. Kasē iespējams nopirkt komplekso biļeti, kura ietver Legolandes, Aqua Dom & Sea Life, kā arī cilindriskā akvārija apskati. Neatceros, cik šāda biļete maksāja, bet sanāca izdevīgāka. Noteikti jāparāda arī Welcome Card. Varbūt iespēja dabūt atlaidi. Diemžēl to vairs neatceros, jo šīs kompleksās biļetes nav saglabājušās. Vēl jāuzzina, vai biļete jāizmanto tajā pašā dienā vai der arī nakamajā. Arī to neatceros.
Pēc Legolandes ar metro (U2) no Potsdamer Platz devāmies uz Aleksander Platz. No apakšas paskatījāmies TV torni. Augšā nebraucām, jo rindas ir garas un Berlīnes panorāmu bez maksas labi var redzēt arī no Reigstāga. Gandrīz blakus TV tornim atradām ēstuvi (pēc nosaukuma radās asociācija, ka pensionāru). Pasūtījām kartupeļus ar šniceli. Šnicele bija tik cieta kā zābaka pazole. Mūsu puikam vienīgajam tā garšoja. Vēlākās dienās, kad jautājām, kas vislabāk paticis Berlīnē, viņš, mūs kaitinot, atbildēja: „Šnicele.”
Tālāk gājām meklēt Aqua Dom & Sea Life (Spandauer strasse 3). Nedaudz pamaldījāmies, bet patiesībā viegli atrast. No TV torņa jātiek līdz galvenajai ielai (Karl-Liebknecht strasse) un jāiet tikai viens kvartāls uz Berlīnes centra pusi.
Aqua Dom & Sea Life iekārtoti dažādu jūras zivju un dzīvnieku akvāriji. Visvairāk te patika spoguļu labirints. Pirms izejas no akvārija iekārtots veikaliņš. Pretējā ceļa pusē atrodas viesnīca ar pasaulē lielāko cilindrisko akvāriju (25 m augsts, ~1500 zivju un 1 miljons litru ūdens). Tā apmeklēšana ietilpst kompleksajā biļetē. Divstāvīgs lifts, kas virzās uz augšu cilindriskā akvārija iekšpusē mums lika justies kā akvalangistiem okeānā starp krāsaino zivju bariņiem. Iespaidīgi!
Pēc akvārija apmeklēšanas pa Karl-Liebknecht strasse, kas pēc dažiem kvartāliem pāriet Unter den Linden ielā, pastaigādamies devāmies uz Branderburgas vārtu pusi. Kaut arī jūnija vidus, Berlīnē ziedēja liepas un pilsēta brīnišķīgi smaržoja. Te liepas nav tā apcirptas kā Latvijas lielpilsētu apstādījumos. Kad atgriezāmies mājās, pie mums liepas ziedēja aptuveni 5 nedēļas vēlāk.
Uz šīs ielas (nr. 74) izkārtojies slavenais vaska figūru muzejs Madame Tussauds Berlin. Mums šķita, ka bērniem te būtu garlaicīgi, jo viņi vaskā atveidotos cilvēkus nemaz nepazītu. Sevi mierinājām, ka dažādu vaska figūru izstādes redzētas gan Rīgā, gan mūsu pilsētā.
Dienas noslēgumā devāmies uz Reigstāgu. Aptuveni 1 stundu nācās stāvēt rindā. Lai īsinātu laiku, bērni sēdēja uz kāpnēm un visiem tūristiem par prieku, vietējos zvirbuļus baroja ar Selgas cepumu drupačām. Zvirbuļi bija tik droši, ka ļāva sev pieskarties.
Visa diena veltīta Berlīnes Zoodārzam. Vispirms apmeklējām akvāriju, kurš atrodas nedaudz nostāk no Zoo ieejas (Aquarium; Budapester strasse 32). Akvārija kasē nopirkām komplekso dienas biļeti (large family ticket: 2 pieaugušie un 3 bērni jaunāki par 16) Zoo & Aquarium. Tā maksāja 45 EUR, bet ar Welcome Card sanāca krietni lētāk - 27 EUR. Šo akvāriju biju apmeklējusi pirms 3 gadiem un tieši tad nolēmu, ka kādreiz savus bērnus noteikti atvedīšu. Te var ieraudzīt medūzas, haizivis, rajas, astoņkājus, jūras zvaigznes, lielāko Amazones saldūdens zivi Arapaimu, jūraszirdziņus un daudz ko citu. Mans vīrs, kaut arī vasarās mīl pamakšķerēt, interesējas par zivīm. Arī bērniem daudz ko stāstījis, tāpēc akvārijs viņiem ļoti patika. 2. stāvā iekārtota tropu māja. Tā kā Rīgā arī ir daudz redzēts, te pārāk ilgi neuzkavējāmies.
No akvārija iespējams nokļūt Berlīnes Zoodārza teritorijā. Pa milzīgo Zoodārza teritoriju pastaigājāmies visu dienu, līdz pat parka vēršanai ciet (pulksten 18.30). Te ir lieliski! Diemžēl Rīgas Zoo nobāl... Redzējām ziloņa mazuli, degunradžus, behemotus (caurspīdīgā akvārijā, nevis melnā dubļu vannā kā pie mums), pingvīnus, pandu, skudrulāci, interesantus putnus, šimpanzes, gorillas u.c. Bērni visvairāk laika pavadīja pie kaziņām, kuras varēja barot un glāstīt. Populārais Berlīnes Zoodārza leduslācis Knuts bija jau izaudzis. Tā kā citi baltie lāči viņu ignorēja, Knuts dzīvoja pie brūnajiem lāčiem. Izskatījās pavisam vientuļš un drūms. Viņa audžutēvs (kopējs) bija nesen nomiris.
Zoodārza teritorijā ir jauka atpūtas vieta bērniem. Līdzās ēstuve, kurā var labi papusdienot.
Pēc Zoodārza pastaigājāmies pa centru. Redzējām jau no 2. pasaules kara laika neatjaunoto pussagruvušo baznīcu, kas tautā tiek dēvēta par Tukšo zobu. Netālu no baznīcas atrodas tirdzniecības centrs KaDeWe, kas tiek uzskatīts par lielāko Eiropā. Man gan šķita, ka Alfa lielāka. Bet var jau būt, jo KaDeWe iekārtojies 6 stāvos. Tā kā nebijām ieplānojuši šo ceļojumu pārvērst par šopingu, uzgājām stāvā, kur pārdodas grāmatas un rotaļlietas. Bērni te uzturējās līdz pat veikala slēgšanai. Latvijas Elkora plašais rotaļlietu klāsts te sastādītu tikai daļu. Mūsu veikalu plauktos redzamie Ķīnas ražojumi te nepārdodas. Lielveikalā bija tikai ekskluzīvu firmu rotaļlietas. Protams, arī ļoti dārgas. Es nopirku bērnu grāmatu, kurai šķirot lappuses, attēli kustās, piem., zirgs kustina kājas un izskatās, ka skrietu. Kaut ko tādu redzēju pirmo reizi.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||||||||
| Aizkulises
Novērtējuma apzīmējumi:
Lai sagatavotos šim ceļojumam, veltīju ļooooooti daudz laika. Domāju, ka bija vērts. Bērni un vīrs priecājās, ka tas izdevies tik interesants – bija gan izpriecas, gan izglītojoši pasākumi. Piekusām, jo katru dienu cēlāmies pirms 8, bet vakarā atgriezāmies viesnīcā pēc 21 un pēc dušas bezspēkā iekritām gultā.
Berlīnes Zoodārza superzvaigzne – ledus lācis Knuts - bija visu mīlulis kopš 2006. gada, kad to pameta māte. Viņu uzaudzināja kopējs. Visā Vācijā izraisījās sašutumu vētra, kad tika paziņots, ka lācēnu vajag iemidzināt, jo viņš kļuvis pārāk atkarīgs no cilvēkiem. Daudzviet notika bērnu demonstrācijas, laikraksti publicēja dzejoļus par lācēnu, un Berlīnes vietējās televīzijas stacijas gandrīz katru dienu pārraidīja reportāžas par lācēna gaitām. Lācēns ir fotografēts neskaitāmās reklāmas kampaņās. 2009. gadā, kad apmeklējām zoodārzu, bija nomiris lācēna kopējs. Knuts jau bija izaudzis liels. Tā kā citi baltie lāči viņu ignorēja, Knuts dzīvoja pie brūnajiem lāčiem. Viņš izskatījās ļoti vientuļš un skumjš. Diemžēl 2011. gadā Knuts nomira.
Zoodārza veikaliņā lācēna Knuta reklāmas preces. |