Šī diena bija paredzēta pastaigai pa Sanssouci parku, tāpēc no Zoologischer Garten ar vilcienu (S7) braucām uz Potsdamu. Jābrauc aptuveni 40 minūtes. Urāāā! Beidzot vilcienā redzējām bērnus, kas skolotājas pavadībā devās ekskursijā.
Jāatzīmē, ka metro un vilcienā durvis veras vaļā pēc pasažiera pieprasījuma, kad tiek nospiesta speciāla poga. Vienā vagona daļā ir paceļami un nolaižami krēsli, lai vietas pietiktu ratiem vai riteņiem. Potsdamā, vilciena galapunktā, vagonu grīdas izmazgāja (!!!)
Vispirms no Potsdamas stacijas izgājām pa nepareizo izeju. Te iespēja izīrēt riteņus, kā arī braukt ekskursijā pa pilsētu ar tūristu busiņiem. Viens ekskursijas vadītājs reklāmas nolūkos mums iedeva maršruta karti. Tā mēs tikām pie Potsdamas kartes. Gājām atkal iekšā stacijā un meklējām otro izeju. Tā bija pareizā.
Pie stacijas pietur 695. autobuss. Ar Welcome Card brauciens bez maksas. Jābrauc apmēram 15 - 20 minūtes. Izkāpām laukā autobusa pieturā, kur kreisajā pusē uz kalna bija redzama pils Schloss Sanssouci.
Pa parku var pastaigāties bez maksas. Parks ir liels un pastaiga aizņēma vairākas stundas. Bija jauki, mierīgi un bez lieka stresa. Nekādi action. It kā no bērnu viedokļa varētu būt garlaicīgi, bet atpūta skaistā vidē arī nepieciešama. Apmeklējām rožu dārzu. Diemžēl daudzas rozes teju teju taisījās noziedēt. Pilīs iekšā negājām. Uztaisījām nelielu pikniku pie upītes. Ēdām paši un barojām vietējās pīles.
No parka izgājām pie celtnes Orangerie. Tā kā pilsētas autobuss brauc visapkārt parkam, turpat bija autobusa pietura. Pagaidījām apmēram 15 minūtes (te gan laika tablo nebija).
No Potsdamas atgriezāmies līdz Zoologischer Garten. Nākošais mērķis – Dabas muzejs Museum fur Naturkunde (Invalidenstrase 43; metro pietura Zinnowitzer strasse // piezīme 2022. - tagad šī pietura saucas Naturkunde museum). Uz to jābrauc ar vairākām pārsēšanās reizēm. Vispirms no Zoologischer Garten ar metro (U9) viena pietura līdz Kurfurstendamm. Tālāk ar metro (U1) 6 pieturas līdz Hallesches Tor. Tad pārsēdāmies metro (U6) un braucām 5 pieturas līdz Zinnowitzer strasse (piezīme 2022. - tagad šī pietura saucas Naturkunde museum).
Ļoti gribēju uz šejieni atvest bērnus, jo Berlīnes Dabas muzejs lepojas ar pasaulē lielāko dinozaura skeletu (brachiosaurus; 13,27 m garš). Muzejā bija apskatāma plaša fosīliju kolekcija. Uz griestiem rādīja filmu, kā radusies zeme. Skatoties filmu, varēja atgulties uz mīksta dīvāniņa. Interesantas bija arī akmeņu, zemes iežu un meteorītu kolekcijas. Bērniem patika dzīvnieku eksponāti, bet visvairāk – simtiem reižu palielinātas mušas, odi, ērces u.c. insekti. Tie bija tik lieli, ka varēja kārtīgi izpētīt, piem., kādas mušai acis un cik spalvainas viņai kājas.
Izstāžu zālē tajā laikā bija Darvina piederumu, pierakstu un eksponātu izstāde, kas bija iekārtota it kā viss atrastos uz kuģa klāja. Pat skaņas visapkārt līdzinājās viļņu šļakatām. Domāju, ka mums paveicās apmeklēt diezgan ekskluzīvu izstādi. Muzejā pavadījām laiku līdz pat tā slēgšanai ciet.
Muzejā bija iespējams nopirkt ģimenes biļeti (2 pieaugušie un 3 bērni līdz 14 gadiem) pa 11 EUR. Tā kā mums bija Welcome Card, ieejas biļete izmaksāja 8.50 EUR. Muzejā atļauts fotografēt.
No muzeja pa Invalidenstrasse ielu nogājām dažus kvartālus ar kājām līdz pat lielākajai un modernākajai dzelzceļa stacijai Eiropā - Hauptbahnhof (uzcelta vecās stacijas vietā). Tā noteikti ir jāredz! Tik milzīga stacija zem stikla griestiem un vilcieni brauc divos stāvos. 1. stāvā – starppilsētu vilcieni, bet. 2. stāvā – piepilsētas vilcieni. Mēs no sākuma to nezinājām un nokāpām uz 1. stāvu. Apjukām, jo nekādi nevarējām saprast, ar kuru vilcienu braukt (te ir vairāki sliežu ceļi).
No Hauptbahnhof stacijas ar vilcienu (S7, S5 vai S9) aizbraucām 2 pieturas līdz Hackescher Markt. No turienes ar kājām aizgājām uz Muzeju salu (Museums Insel) un vēl paspējām uz pēdējo kuģīša braucienu pa Šprē (Spree) upi.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||||||||
| Aizkulises
Novērtējuma apzīmējumi:
Lai sagatavotos šim ceļojumam, veltīju ļooooooti daudz laika. Domāju, ka bija vērts. Bērni un vīrs priecājās, ka tas izdevies tik interesants – bija gan izpriecas, gan izglītojoši pasākumi. Piekusām, jo katru dienu cēlāmies pirms 8, bet vakarā atgriezāmies viesnīcā pēc 21 un pēc dušas bezspēkā iekritām gultā.
Berlīnes Zoodārza superzvaigzne – ledus lācis Knuts - bija visu mīlulis kopš 2006. gada, kad to pameta māte. Viņu uzaudzināja kopējs. Visā Vācijā izraisījās sašutumu vētra, kad tika paziņots, ka lācēnu vajag iemidzināt, jo viņš kļuvis pārāk atkarīgs no cilvēkiem. Daudzviet notika bērnu demonstrācijas, laikraksti publicēja dzejoļus par lācēnu, un Berlīnes vietējās televīzijas stacijas gandrīz katru dienu pārraidīja reportāžas par lācēna gaitām. Lācēns ir fotografēts neskaitāmās reklāmas kampaņās. 2009. gadā, kad apmeklējām zoodārzu, bija nomiris lācēna kopējs. Knuts jau bija izaudzis liels. Tā kā citi baltie lāči viņu ignorēja, Knuts dzīvoja pie brūnajiem lāčiem. Viņš izskatījās ļoti vientuļš un skumjš. Diemžēl 2011. gadā Knuts nomira.
Zoodārza veikaliņā lācēna Knuta reklāmas preces. |