Adventes sveces

Katru gadu Adventes svētdienā pie kāpņu telpas ieejas aizdedzinām sveci, kas deg ilgāk par diennakti. Šogad mūsu tradīcija jau otro svētdienu tiek izjaukta laikapstākļu dēļ. Pagājušajā reizē sveces trauciņš, lai arī tam ir vāciņš, pielija ar ūdeni un liesma nodzisa. Šoreiz svece tika vairākkārtīgi iedegta, bet to ātri vien nopūta stiprais vējš. Kā diez būs nākamsvētdien?

Neērtības

No šodienas 10 dienu garumā būtiski mainīta vilcienu satiksme, jo posmā Šķirotava – Salaspils notiks signālvadības sistēmu modernizācija. Tas ļoti ietekmē manu bērnu dienas ritmu, jo rīta vilciens, ar kuru viņi parasti brauc uz skolu, atcelts. Līdz ar to jāceļas krietni vien agrāk. Pie tam brauciens iznāk 20 minūtes ilgāks. Bet vispretīgāk ir vakarpusē no pulksten 16.10 līdz 17.45, kad 4-u vilcienu vietā no Rīgas uz Aizkraukli norīkoti vien 5-i(!) autobusi. Tad taču ir vislielākais cilvēku pieplūdums! Ar meitu jau esmu pārrunājusi, kā rīkoties dienās, kad stundas beidzas tik vēlu. Kamēr viņa ar trolejbusu brauks līdz Rīgas robežai, tikmēr es ar mašīnu atbraukšu pretī.

Nesaprotu, kāpēc šos darbus nevarēja veikt vasarā, kad braucēju vilcienos ir krietni mazāk. Tagad dienas ritms izpurgāts ne vien strādājošajiem Rīgā, bet arī skolēniem un studentiem.

Neērtības turpinās

Piepildās tas, ko paredzēju. Meitas klasesbiedrene pastāstīja, ka vakarā 4-u atcelto vilcienu vietā norīkotie 5-i autobusi bijuši stāvgrūdām pilni. Lai visus no rīta uz Rīgu atbraukušos varētu aizvest mājās, “Latvijas Dzelzceļam” atcelto vilcienu vietā vajadzēja norīkot vismaz 50 autobusus nevis 5-us.

Meita šo stresu nepiedzīvoja, jo kā bijām norunājušas, viņa ar trolejbusu aizbrauca līdz Šķirotavai, kur es viņu ar mašīnu jau gaidīju. Abas ceļā pavadījām 30 minūtes. Es no mājām līdz Šķirotavai, bet viņa - no Rīgas centra.

Miega badā

No gada uz gadu Ziemassvētku gaidīšanas laiks pārvēršas par vislielāko stresa un noguruma laiku. Nu jau rit otrā nedēļa, kad nakts miegā pavadu nieka 3-5 stundas. Toties miegs mani nomoka pa dienu. 

Tukšā diena

Esmu augšā jau no pulksten 5-iem, bet, ja padomā, tad neko tādu vērtīgu un paliekošu neesmu izdarījusi. Šajā tumšajā periodā, kad lielākā dienas daļa norit telpā, jaunus iespaidus gūt pagrūti.

Neveiksmīgais grāmatvedības uzdevums

Vairākas stundas līdz pat pulksten 3.30 naktī rēķināju sarežģītu grāmatvedības ieskaites uzdevumu (gada pārskatu un bilanci). Brīnījos, kāpēc nekādi nesanāk. Šodien uzzināju, ka pasniedzēja bija kļūdījusies kādā skaitlī. Tajā mirklī man palika sevis žēl. Atkal viena veltīgi negulēta nakts.

Krāsainā pasaule

Tautas mākslas un amatu dienu “Baltā laipa” ietvaros, kas notika Ogrē, apmeklēju semināru par krāsām. Viens no lektoriem mākslinieks – dizainers Valdis Celms stāstīja par krāsu simboliku latviešu etnogrāfijā. Izrādās, ka latvju rakstiem visbiežāk tiek izmantotas 4-as krāsas (dzeltena, sarkana, zaļa, zila) uz balta fona. Šīs 4-as krāsas raksturo 4-as sajūtas: dzeltenā – iekšējo brīvību, sarkanā – pārliecību par saviem spēkiem, zaļā – pašcieņu, zilā – apmierinātību.

Pasaules modelis.

Semestra vērtējumi

Skolotājiem pierasts, ka semestra beigās atradīsies kāds, kuru neapmierina izliktais pusgada vērtējums, kaut arī tas atbilst skolēna attieksmei pret stundas darbu visa semestra garumā.

Šorīt saņēmu pārmetumu vēstuli no 9.-tās klases skolnieces mammas. Fragments: “…Mazliet negodīgi ielikt sliktu vērtējumu pirms pusgada atzīmes…” Ko nozīmē mazliet negodīgi? Vai tas nozīmē, ka līdz novembra beigām ir godīgi izlikt sliktu vērtējumu, bet sākot no decembra sākuma – negodīgi? Es taču neieliku sliktu vērtējumu tāpēc, lai ieriebtu. Meitene neuzzīmēja darbu, kam bija atvēlētas trīs vizuālās mākslas stundas. Neko negodīgu es savā rīcībā nesaskatu.

Vēl vienas vēstules fragments, tikai no citas mammas. Pa e-pastu tika atsūtīts meitenes zīmējums ar tekstu: “… jebkura zemāka atzīme par 8 sabojā pusgada liecību…” Vai tas nozīmē, ka man tiek noteikta robeža zīmējuma vērtējumam? Rodas jautājums – priekš kam vajadzīgs skolotājs? Mātes pašas var izlikt saviem lolojumiem atzīmes.

Vēl joprojām miega badā

Grāmatvedībā cīnījos ar miegu. Bija bail iesnausties un ar degunu atsisties pret galdu. Tad gan būtu kauns.