Plānošana

Pirms vairākiem gadiem, braucot uz Igaunijas ziemeļiem, netikām Raktuvju muzejā, tāpēc turp nolēmām aizbraukt šajās skolēnu brīvdienās. Visu vakaru pētīju Igaunijas karti, izvēloties interesantāku apskates objektu maršrutu.

Bērni

Laiku pa laikam vecākiem jāatpūšas no bērniem, bet bērniem – no vecākiem. Divatā ar vīru aizbraucām uz teātra izrādi. Diemžēl pat savā brīvajā laikā nevaram nedomāt par bērniem (izrādes “Šis bērns” novērtējumu lasīt šeit).

Brīvlaiks

Sākās skolēnu brīvlaiks, un sākās lietains laiks. Kā katru gadu.

 

Mūsdienīga ciemošanās

Pie dēla ciemos atnāca draugs. Abi sēdēja istabā uz grīdas viens otram līdzās ar mobilajiem telefoniem rokās. Katrs skatījās savu(!) filmiņu. Tāda mūsdienīga ciemošanās.

Konference

Kamēr skolēni atpūšas, skolotāji mācās.

Sniegotā Igaunija (1)

Vakar skolotāju konferencē tika pateikts zīmīgs citāts, kas pilnībā raksturo manu šobrīdējo noskaņojumu – “Dzīves jēga nav gaidīt, kad beigsies negaiss, bet jāmācās dejot lietū.”

To, ka brauciens uz Igauniju iekritīs visnokrišņainākajās un vējainākajās nedēļas dienās, zināju jau iepriekš. Tik un tā nepacietīgi gaidīju, jo priecājos par iespēju divas dienas izrauties no ikdienas rutīnas, kā arī pabūt kopā ar ģimeni citādā vidē.

Sākot no Valkas, iebraucām ziemā. Sniega segas biezums vietām sasniedza pat vairākus centimetrus. Tā kā temperatūra turējās ap +1⁰C, sniegs nemaz netaisījās kust. Līdz pat Rakverei - vairāk kā 200 km garumā, - jūsmoju par Igaunijas dabasskatiem. Uz apsnigušo koku fona īpaši izcēlās bērzi ar dzeltenajām, vēl nenokritušajām lapām, bet uz baltajiem līdzenumiem no sniega laukā spraucās labību stublāji un nesen uzartās melnzemes pauguri.

 

 

 

Sangastes pils.

 

Pihajerva ezers (svētezers) Otepē.

 

Dzeltenās bērza lapas uz baltā sniega fona.

Sniega segas biezums.

 

Agrāk nebiju nojautusi, ka ekskursija tādā gadalaikā var būt skaista, neskatoties pat uz to, ka daļa no apskates objektiem bija apsniguši vai nestrādāja. Lai arī vairākas stundas pavadīju pie stūres, nobraucot 420 km, nebiju piekususi, jo mani uzlādēja fantastiskais noskaņojums. 

Pirmo reizi pēc ilgajiem vasaras mēnešiem sala kājas. Kā par brīnumu, tas man pat sagādāja prieku.

Pilnu ceļojuma aprakstu skatīt šeit.

Sniegotā Igaunija (2)

Rīta pusē Igaunijas ziemeļu daļā puteņoja kā janvārī. Braucu uzmanīgi, visu laiku baidīdamās, ka tik nenokavējam iepriekš pieteikto ekskursiju Raktuvju muzejā, kas bija galvenais mūsu ceļojuma mērķis. Taupot laiku, turpceļā nepiestājām pie Somu līča stāvkrastiem, kā sākotnēji bija paredzēts. Turp atgriezāmies pēc muzeja apmeklējuma, tāpēc papildus nobraucām vairāk kā 50 km, bet tas bija to vērts.

Raktuvju muzejs - viens no interesantākajiem apskates objektiem Igaunijā.

 

Somu līča piekraste pie Aa ciema.

 

Kaļķakmens stāvkrasts pie Sakas ciema.

 

Ceļš uz pludmali pie Sakas ciema.

 

Stāvkrasts ar Valastes upītes ūdenskritumu.

 

Milzīga gājputnu kolonija atpūšas uz lauka netālu no Somu līča. Iespējams, kāds tūkstotis.

(Bildi var palielināt.)

 

Peipusa ezers pie Kauksi pludmales.

 

Sniegotā laikā cenšos ar mašīnu braukt pēc iespējas īsākus ceļa posmus, tāpēc šī ekskursija man bija kā negaidīts izaicinājums. Divu dienu laikā nostūrēju 930 km. Šodien - nedaudz vairāk par 500 km. No tiem - vairāk kā 300 km pa tumsu. Izturēju, kaut arī visi pārējie lielāko brauciena daļu saldi čučēja.

 

Pilnu ceļojuma aprakstu skatīt šeit.

Divās pasaulēs

Sajūta, ka divas iepriekšējās dienas esmu pavadījusi kaut kur ziemeļos. Kad nobraukti vairāki simti kilometru pa Igaunijas sniegotajiem plašumiem, grūti aptvert, ka mūsmājās +7⁰C, spīd saulīte un daba tērpusies dzeltenīgi brūnganos toņos.