Dabas draugi

Nedēļas laikā jau otro reizi gāju vīram līdzi uz upi. Tas ir liels sasniegums, jo makšķerēšanas procesu nemēdzu baudīt biežāk kā reizi gadā. Vīrs atzina, ka mana klātbūtne nes veiksmi, jo arī šoreiz, kaut ārā bija karsti, zivis ķērās diezgan labi.

Tā kā makšķerēšana drīzāk ir kā atpūta, visas noķertās zivis tika ielaistas atpakaļ upē. Vienīgā zivs, ko vīrs vēlējās paturēt, bija paliels breksis. Tas bija ieķēries kāda cita makšķernieka auklas norautajā galā ar 4(!) āķiem. Kad vīrs vilka no ūdens laukā savu makšķeri, breksis ar visu āķu bagāžu aizķērās aiz viņa makšķeres āķa.

Maisiņā ieliktais breksis tik sparīgi spārdījās, ka man palika žēl. Palūdzu vīram, lai arī šo zivi palaiž vaļā. Breksis izturējis (nevar zināt, cik ilgi) 4-u āķu radītas sāpes (viens sāns saskrāpēts), un tagad bija tikai dažu minūšu atstatumā no nāves.

Vakarā gājām mājās bez loma, toties ar gandarījumu, ka labi pavadījuši vakaru un kādu esam izglābuši.

 

Apenes

Piezvanīju pie kaimiņa durvīm. Viņš tās atvēra, būdams tikai apenēs. Tagad zinu, ka mans vīrs nav vienīgais, kurš karstā laikā pa māju staigā šādā paskatā.

 

Mācēt gan runāt, gan klausīties

Ar meitu saspīlētas attiecības pastāv jau ilgāku laiku, tāpēc piedāvāju tās nogludināt.

Es: “Gaidu tavus priekšlikumus, kā mēs varētu uzlabot attiecības. Materiālas lietas vēlams neiekļaut.”

Meita: “Nezinu… Tu varētu paklausīties, ko es stāstu un nepārmest, ka neko nestāstu. Ar to pietiktu.”

Es: “Un tu varētu paklausīties mani, nevis tajā mirklī tupi skatīties mobilajā telefonā.”

 

Mēs abas vēlamies, lai otrs mūs uzklausa, bet vai mēs mākam ieklausīties otra teiktajā?

Mūzika papīrā

Mūzikas pasākumā “Ogres ritmi” novadīju radošo darbnīcu. Piedāvāju izgatavot papīra klavieres un notis.

 

Strīdi

Līdzko sastrīdos ar meitu, mani pārņem nekā nedarīšanas vara. Iekšējie pārdzīvojumi liek justies nogurušai un bezspēcīgai. Tādās reizēs varu nogulēt gultā kaut visu dienu. Harmonija un spēks atgriežas, līdzko konflikts atrisināts.

Putnēns

Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā uz akmeņainā ceļa tupēja mazs putnēns. Ieraugot to pa gabalu nodomāju, ka bērnam pazudusi rotaļlieta. Tik nekustīgs bija. Ļāva pieiet pavisam tuvu. Vēl nepazina, kas ir briesmas. Ar lidošanu arī sevišķi nevedās. Laikam pirmais treniņš.

 

Spēka zūdamības iemesli

Abi ģimenes vīrieši aizvilka mani uz filmu “Warcraft: Sākums” (vērtējumu skatīt šeit). Starp nemitīgajām kaujas ainām izdzirdēju pat dziļdomīgu teikumu, proti, – “Vientulība atņem spēku”. Manu spēku tajā momentā atņēma nevis vientulība, bet vakardienas neatrisinātie strīdi ar meitu. 

Breketes

Pirmajā vizītē pie ortodonta dēlam iedeva sarakstu ar brekešu veidiem un izcenojumiem. Pie sevis nosmējos, ka tie, kas atļaujas visdārgākās breketes pa 3560 eiro, staigā ar lietotu mašīnu mutē.

Kleita

Gandrīz visu dienu šuvu. Pabeidzu kleitu, ar kuru piektdien došos uz 9-to klašu izlaidumu. Atlika vēl uzšūt rokassomiņu.

 

Neērtības

Braucām ar riteni pa nepazīstamiem ceļiem. Akmeņainiem un bedrainiem. Tagad grūti nosēdēt pat uz mīksta dīvāna. Lai būtu labāka amortizācija, nāksies pie velosipēda sēdekļa piesiet spilventiņu. 

Putekļu sūcējs

Nomira vecais putekļu sūcējs, tāpēc nopirkām jaunu. Braucot no veikala mājās, priecājos, ka esam izdevīgi iepirkušies, jo jaunajam putekļu sūcējam derēs tie paši maisiņi, kas vecajam. Pavisam nesen biju nopirkusi divas lielās pakas ar 12 maisiņiem katrā. Būtu žēl, ja ietu zudumā.

Vīrs teica, ka mums ar putekļu sūcēju sanācis līdzīgi kā anekdotē par kādu vīru, kuram nomira sieva, un viņš meklēja jaunu sievu ar nosacījumu, ka tai jābūt slimai ar tuberkulozi. Kāpēc? Jo pēc pirmās sievas nāves palikušas neiztērētas zāles.

Rokassomiņa nr. 3

Visu nakti pavadīju šujot rokassomiņu. Patiesībā uzšuvu trīs, tikai pirmās divas nebija veiksmīgas.