Vai sākusies kosmosa mode? Pēdējo gadu laikā kino apritē atgriezusies kosmosa tēma: “Gravity“ (Gravitāte; 2013.), “Interstellar” (Starp zvaigznēm; 2014.), “Star Wars: The Force Awakens” (Zvaigžņu kari: Spēks mostas; 2015.) un “The Martian” (Marsietis; 2015.).

Filma stāsta par astronautu Marku Vatniju, kurš pēc negadījuma ticis pamests uz Marsa. Lai izdzīvotu, viņam nākas likt lietā ne tikai biologa, bet arī ķīmiķa, fiziķa un datorspeciālista iemaņas. Tieši šo fantastisko zināšanu dēļ, filma var kalpot kā pamudinājums vai pozitīvisma piemērs mūsu jaunatnei, jo ik gadu kardināli samazinās eksakto zinātņu speciālisti.

Pēc būtības “Marsietis” man atgādināja 2000. gadā uzņemto “Cast Away” (Pamestais), kur galvenajam varonim Čakam Nolandam nācās ilgu laiku izdzīvot uz vientuļas salas. Arī šajā filmā pierādījās, ka vislabākās idejas rodas bezizejas situācijās.

Ja salīdzina ar “Interstellar”, ko arī esmu redzējusi, tad “Masietis” ir krietni vien labāka filma. Interesantos un saturīgos dialogus caurvij humors. Arī darbība uz Marsa šķiet ticamāka. Ļoti patika ideja par kartupeļu audzēšanu un ūdens ieguvi, kā arī pielietotais Dzelzs vīra efekts (pārdurtais cimds), kas palīdzēja Markam nokļūt līdz kosmosa kuģim. Nedaudz gan neticību viesa tas, ka sabojāto tvertni, kurā viņš uzturējās bez skafandra, no temperatūras -60⁰C un vējiem norobežoja vien plēve, kas tika piestiprināta ar skoču.

P.S. Apgāda “Zvaigzne ABC” visu autoru svinīgajā pasākumā 2016. gada janvārī notika grāmatu izloze. Kad lāču mammai Velgai Vītolai tika pasniegta vinnētā grāmata “Marsietis”, apgāda valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka izteica cerību, ka varbūt bez zieda, kas uzplaucis uz Marsa, nākotnē tur spēs izaudzēt arī kādu dzīvnieciņu.

Spraiga, krāšņa, aizrautīga, tehniski iespaidīga un arī emocionāla (vienu reizi noraudājos) filma. Sižetu sapratīs pat tie, kuri iepriekšējās sešas sērijas nav redzējuši. Tā kā dēls un vīrs ir zvaigžņu karu fani, viņi pēc šīs sērijas noskatīšanās teica, ka filmas gaitā vairākkārtīgi radusies deja vu sajūta, jo sižets līdzinājies 4. sērijai.

Filmas nobeigums tāds sasteigts un aprauts pusvārdā, atstājot līdz galam nepateiktu noslēpumu par radniecības saitēm. Tagad skatītājam nāksies neziņā "mocīties" līdz pat 2017. gadam, kad iznāks nākamā sērija.

Vampīrs Drakula izprecina savu meitu Meivisu cilvēkpuisim. Viņiem piedzimst dēls Denijs. Līdz piecu gadu vecumam nav iespējams noteikt, vai mazulis būs vampīrs, vai cilvēkbērns. Drakula noraizējies, jo nevēlas, lai puisēns būtu parasts cilvēks. Kad tuvojas piecu gadu jubileja, Drakula ar viltu nozog mazdēlu un kopā ar saviem draugiem cenšas to izmācīt par vampīru.

Laba, bet ne izcila multene. Ir gan asprātīgi un pārdomāti sīkumi, gan garlaicīgi momenti.

Minioni ir dīvaiņi, kuri pēc izskata līdzinās dzeltenām zāļu kapsuliņām. Viņu galvenais uzdevums kalpot saimniekam, taču vienmēr gadās kāda ķibele, kuras dēļ attiecības ar saimnieku jāpārtrauc. Kad minioni kārtējo reizi palikuši bez saimnieka, viņi ieslīgst ilgstošā depresijā, tāpēc trīs uzņēmīgākie dodas pasaulē jauna saimnieka meklējumos.

Kopumā filmas sižets vienkāršs, šablonisks un bez īpašas jaunrades. Visinteresantākās un smieklīgākās, manuprāt, filmas pirmās 10 minūtes, kurās stāstīts par minionu un viņu saimnieku neveiksmīgajām attiecībām. Mākslinieki īpaši piedomājuši pat pie minionu ģērbšanās stiliem. Pēc cerīgā filmas sākuma sākas žāvu periodi. Radās iespaids, ka filmas turpinājumu veidojusi cita animatoru un producentu grupa. Viss kaut kur iepriekš redzēts un paredzams.

Nepatīk mākslīga filmu sēriju radīšana. Tas jau smaržo pēc lielās naudas peļņas. Nevarēdami izdomāt jaunu “Nejaukais es”, producenti ķērās pie Minioniem. Nedaudz atgādināja “Zvaigžņu karus”, kurus sāka filmēt no 4. sērijas un tikai tad atgriezās pie 1. sērijas.