Mana dienasgrāmata 2017

Īsā diena

Pamodos ap 12-tiem, bet ap 15-tiem jau sāka krēslot. Mana diena (gaišākā dienas daļa) ilga tikai nieka trīs stundas. Tādēļ vien ienīstu novembri un decembri.


Uzņēmēja domāšana

Lekcijā uzzināju vērtīgu uzņēmējam domātu citātu. Tas skan aptuveni šādi: “Ja dod cilvēkam to, ko viņš grib – tā ir laba taktika. Ja dod viņam to, kas viņam nav un par ko viņš nezina – tā ir ļoti gudra taktika.”

 

Sniegs

Pirmais rīts, kad no mašīnas tīrīju nost piesalušo sniegu.


Ziema

Rīts... Slidens ceļš. Nežēlīgi sastrēgumi Rīgā. Uz ceļa divas avārijas.

Vakars... Slapjš sniegs. Maksimālais braukšanas ātrums 50 – 60 km/h. Bērni uz sniegotā kalniņa iemēģina ragavas.

Viennozīmīgi - sākusies ziema.

 

Burvestība

Animācijas filmā “Drošsirde” (2012. gads) ar pasakai cienīgu sižetu apspēlētas mātes un meitas attiecības. Pretodamās mātes ieteikumiem, meita dusmās aizskrien no mājām un nonāk mežā, kur palūdz raganai, lai tā ar burvestību māti padara citādu. Ragana Drošsirdei iedod saindētu kēksu, kuru ieēdot, māte pārvēršas par lāci. Tikai tad meitene noprot, ka izdarījusi milzīgu kļūdu, jo pasūtot burvestību, viņa nemaz nebija domājusi māti tik kardināli padarīt citādu. Ragana arī nebija nekāda ļaunā, jo atļāva divas dienas apdomāt, vai burvestību atstāt vai noņemt. Ja meita neatteiktos no sava iesākuma nodoma, māte par lāci paliktu uz visu mūžu, bet viņa nepalika.

Noskatījos filmu un mātes lomā ieraudzīju sevi. Tā vien šķita, ka saindētais kēks uz vairākiem gadiem iestrēdzis arī manā kaklā. Vai tiešām esmu kā lācis meitas acīs, kam burvestība tā arī nav noņemta?


Kas ir laime?

Arnim Mednim intervijā tika uzdots jautājums, kas, viņaprāt, ir laime. Mūziķis atbildēja, ka laime pēc pārciestā insulta un paralīzes bijusi tad, kad pats varējis aiziet līdz tualetei.

Mums katram ir citāda laimes izpratne. Atkarībā no dažādām dzīves situācijām, tā bieži vien var arī mainīties. Vienam laimes būtība meklējama mantas un naudas daudzumā, otram – garīgās vērtībās, trešam – ģimenē, bet ceturtam – apziņā, ka kādu elementāru un pašsaprotamu ikdienas darbību vari izdarīt pats, bez citu palīdzības.


7. decembris, ceturtdiena

09.12.2017.

Sāpes

Jau otro nedēļu mokos ar muguras un kreisās rokas sāpēm. Grūtības sagādā ne tikai sēdēšana, bet arī gulēšana. Beidzot nobriedu masāžas kursam.


Puiši zīmē

7-tās klases meitenes jau vairākkārtīgi brīnījās, ka viņu puiši šogad sākuši zīmēt. Iepriekšējos gados, kad mācīja cita skolotāja, puiši vizuālās mākslas stundās neesot strādājuši. Šodien pateicu, ja kāds vēlas, var palikt pazīmēt kādu laiciņu pēc stundām, kamēr labošu citu klašu darbus. Kā par brīnumu, meitenes aizgāja mājās, bet puiši palika zīmēt.


Labrīt, Māt!

Dokumentālajā filmā par Vairu Vīķi-Freibergu (“Vienmēr prezidente”) mani aizkustināja pēdējie kadri, kad vīrs no rīta cepa pankūkas, un virtuvē, tērpusies klasiskā kostīmā un sarkanās istabas čībiņās, ienāca Vaira. Viņš neteica: “Labrīt, Vaira!” vai arī “Labrīt, sieviņ!”, bet “Labrīt, Māt!”. Tas skanēja tik svinīgi un cēli, jo patiesībā, būdama mūsu valsts prezidentes amatā, viņa arī bija latviešu tautas Māte. 

Pēc tam abi seniori sēdēja pie galda un ēda pankūkas. Vīrs palīdzēja sievai ar nazi pārdalīt pankūku uz pusēm. Tik vienkārši, ikdienišķi, sirsnīgi un mīļi. Arī es vēlētos, lai pēc 40, 50 un varbūt pat vairāk nodzīvotiem gadiem kopā ar vīru, mēs nebūtu pazaudējuši patiku viens otru atbalstīt un apčubināt.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.