Smakas

Pa atvērto guļamistabas logu dienas laikā vairākkārtīgi ieplūst smēķējošo kaimiņu cigarešu dūmi. Nekas cits neatliek, kā logu nemitīgi virināt vaļā un ciet vai arī turēt pavisam aizvērtu. Šovakar bez ierastās dūmu smakas uzvēdīja arī uzbāzīgi salkans aromāts, it kā zem logiem kāds būtu izlējis sieviešu smaržas. Vai tas būtu cita kaimiņa dīvainais cīņas paņēmiens, kas vērsts pret smēķējošo kaimiņu? 

Vāvere

Vakar ejot sēņot, apmēram viena metra attālumā no mums, vāvere, notupusies uz pakaļkājām, ar priekšķepām no aveņkrūma ķeksēja ogas. Reti gadās kaut ko tik foršu redzēt. Biju dusmīga uz sevi, jo aizmirsu mājās fotoaparātu. Šodien speciāli gāju uz to pašu vietu cerībā, ka nobildēšu vāveri. Nekā.

Kojas

Pēdējā mēneša laikā meita aizvien vairāk noskaņojās no septembra uzsākt patstāvīgu dzīvi kojās (kopmītnēs), jo viņai apnikuši mani aizrādījumi par drēbju čupu, kas mūžīgi mētājas uz grīdas līdzās viņas drēbju skapim, kā arī par ieilgušajām nakts pastaigām kopā ar draugiem. Pret meitas vēlmi sevišķi neiebildu, jo uzskatu, ka attieksme un uzvedība mainās līdz ar vides apstākļu maiņu. Varbūt beidzot sapratīs, ka pieaugušajam bez izpriecām ir arī vesels lērums pienākumu, kurus neviens cits viņa vietā nepildīs.

Šodien meita aizbrauca pieteikties dzīvošanai kojās. Un labi vien bija, ka to izdarīja, jo iepriekš laikam iedomājās, ka kopmītņu istabiņas līdzinās viesmīlīgiem viesnīcu numuriņiem, kādos pavadītas naktis ekskursiju laikā. Esot palūgusi, lai pie kojām sastaptās meitenes parāda savas istabiņas. Kā vēlāk stāstīja – pat dārza mājiņā dzīvot būtu bijis labāk, jo koju istabiņās valdījusi liela nekārtība un netīrība. Viscaur mētājies viss iespējamais, kas vien var mētāties. Klusībā nopriecājos, jo beidzot meitai tika dota iespēja ieraudzīt, kādā “sūdu bedrē” dzīvo cilvēki, kas pēc sevis nav raduši vākt. Lēmumu “kojām nē” vēl vairāk apstiprināja kailais “mētelīšu virinātājs”, kurš netālu no kojām pašapmierinājās.

Sapnis par matu griešanu

Sapņoju, ka meita palūdz aplīdzināt matu galus. Tos griežot, laikam iemigu, jo vienu griezienu veicu apmēram 20-25 cm augstāk par nepieciešamo. Kad atģidos, konstatēju, ka tagad visus matus nāksies pielīdzināt plecu līmenī. Atvainojos meitai par savu kļūmi, bet viņa par garo matu zaudējumu pat nepārdzīvoja. Tomēr pats dīvainākais tas, ka iesākot griezt meitas matus, tie bija tumši brūnā krāsā, bet, kad nogriezu tos īsus, paši par sevi bez krāsošanas kļuva blondi.

Joka pēc apskatījos sapņu tulkojumu. Izrādās, ka mati ir noteicošais seksuālo spēju simbols, un matu griešana kādam citam norāda uz vēlmi iegūt pārspēku seksuālajos jautājumos. Saprastu, ja es sapnī grieztu matus vīram, bet tā bija mana meita. Kāds seksuālais pārspēks pret savu bērnu?

Pēcpusdienā piezvanīja skolas, kurā no septembra vēlējos mācīt rasēšanu, direktors un pateica, ka tomēr nebūšu vajadzīga. Pats dīvainākais, ka iepriekšējo sapni, kuru atcerējos tikpat skaidri kā šo, redzēju 1. augustā. Toreiz sapnī vadīju pirmo rasēšanas stundu. Tajā pat dienā man piezvanīja šīs pašas skolas direktors, lai pārliecinātos, vai vēl joprojām esmu gatava mācīt rasēšanu. Varbūt šodienas sapnis par matu griešanu norādīja nevis seksuālo pārspēku, kā vēsta sapņu tulks, bet manus finansiālos zaudējumus, jo no septembra tie būs “nogriezti īsāki”, nekā plānoju.

Paldies, ka iesiti man pendeli!

Vakar pēc …skolas direktora zvana, kad viņš man atteica rasēšanas skolotājas vietu (2 stundas nedēļā), sāku pārdomāt – cik gan esmu vēl vērta, ja tieku atraidīta pat savā pamatprofesijā. Nolēmu internetā pārskatīt darba sludinājumus ar domu, par ko gan es varētu strādāt, ja aizietu prom no sava pamatdarba – skolas. Sapratu, ka vienīgie amati, kurus savā vecumā ar maģistra grādu pedagoģijā varētu pildīt, ir pārdevēja, kasiere vai sētniece. Grūti darba tirgū konkurēt ar 20-25 gadus jaunākiem, jo, lai arī sekoju līdzi tehnoloģiskajai attīstībai, tik un tā jūtos savā izglītībā novecojusi. Tāpēc šodien pieņēmu svarīgu lēmumu – no septembra, pēc 22 gadu pauzes, atkal būšu studente. Nedaudz smieklīgi – uzsākšu studenta gaitas kopā ar meitu.

Paldies, …skolas direktor, ka iesiti man pendeli!

Atvaļinājums rit uz galu

Izskatās, ka atpūtas laiks ir bijis pietiekoši garš, jo pēdējās dienās sāku biežāk domāt par darbu.

Ideju zagļi

Izstādes “Telefoni Vidzemē” (skatīt aprakstu šeit) atklāšanā kolekcionārs Valdis Hofmarks pieminēja, ka VEF priekštecī - PTVGD (Pasta un telegrāfa virsvaldes galvenajās darbnīcās) tika ražoti tādi telefoni, kas bijuši burtiskas kopijas ārzemju ražojumiem. Skumji, bet arī mūsdienās, veidojot savu biznesu, daudzi neiztiek bez ideju plaģiāta.

Rīgas svētki

Vakar vakarā izpētīju Rīgas svētku programmu, lai uz šodienu saplānotu maršrutu. Diemžēl nācās vilties. Kopējais Rīgas svētku pasākumu skaits diezgan iespaidīgs, bet izmētājot tos pa trijām dienām un pie tam pa visu Rīgu, izskatījās diezgan pašķidri. Pārsvarā ēstuves un tirdziņi.

Domāju, ka burinieki, tāpat kā pirms dažiem gadiem, būs redzami aiz Vanšu tilta pie Eksporta ielas, bet tie bija pretējā Daugavas krastā, kurp negājām, jo no attāluma izskatījās, ka skaits ir zem desmit un tāpēc nav vērts. Otrs lielākais pasākums, ko vēlējos kopā ar dēlu apskatīt – antīko auto parādi Kalpaka bulvārī. Kad atnācām – mašīnu vairs nebija. Vienīgā vieta, kur, mūsuprāt, bija visinteresantāk – Vērmanes dārzā. Tikai šī bērnu pasaulīte, kā teiktu meita, neatbilda mūsu vecuma grupai.

Dodoties uz mašīnas stāvvietu, dēls pamanīja jaunās latviešu ģimenes filmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (novērtējumu lasīt šeit) reklāmas plakātu. Abi nolēmām aiziet uz kini. Vismaz Rīgas svētku noslēgums sanāca labs un neradās sajūta, ka par velti mērojām ceļu uz Rīgu.