Guļamdiena

Visu dienu nāca miegs.

Vingrošana

Visu dienu sniga. Trīs reizes tīrīju stāvlaukumu no slapjā sniega pļurzas. Lai gājējiem nav jāslapina apavi, ar lāpstu izsmēlu pat uz ceļa izveidojušās peļķes. Zeķes zābakos izmirka cauri slapjas, bet nebēdāju, jo darbs ar sniega lāpstu līdzvērtīgs vingrošanai.

Avārijas

Vakarpusē slapjums nedaudz piesala. Ap pulksten 19.20 uz autoceļa starp Ogres Trikotāžas kombinātu un Ikšķiles robežu (apmēram 2 km posmā) vienlaicīgi notika trīs neatkarīgas auto avārijas. Visu ceļu turp un atpakaļ rāpoju kā gliemezis uz 50 km/h.

Bērnības smarža

Ar dēlu atcerējāmies bērnības multenītes un rotaļlietas. Viņš atzina, ka mīļākā rotaļlieta Suņa Boba, kuru apmēram 14 gadus katru nakti guldīja sev līdzās, tagad vairs nesmaržojot pēc bērnības. Interesanti, kāda īsti ir tā bērnības smarža?

Situācijas ķīlnieki

Sākums izklausīsies kā matemātikas teksta uzdevums, bet turpinājums nebūs sevišķi patīkams.

Meita brauca vilcienā no Ogres līdz Rīgai, bet dēls brauca pretēja virzienā no Rīgas uz Ogri. Abi vilcieni viens otram pabrauca garām Ikšķiles stacijā. Kāda vecāka gada gājuma sieviete, šķērsojot Ikšķiles pārbrauktuvi pie sarkanās gaismas, vienu no vilcieniem nepamanīja…

Dēls stāstīja, ka Daugavpilietis, kurā viņš brauca, pamatīgi signalizējis un strauji bremzējis, bet pēc tam aptuveni stundu stāvējis, kamēr ieradušies visi neatliekamie dienesti.

Elektriskais vilciens, kas no Rīgas izbrauca pēc Daugavpilieša, stāvēja Salaspilī. Tajā bija iestrēdzis dēla klases biedrs. Savukārt Zilupietis, kas no Rīgas izbrauca pēc elektriskā vilciena, stāvēja Jāņavārtos. Tajā bija iestrēdzis mūsu tētis.

Tik daudzi cilvēki bija spiesti kavēt aptuveni stundu tikai tamdēļ, ka kāds nelaikā nolēma šķērsot sliedes.

Bezmaksas nodarbības

Vīrs mēģināja pierunāt kopā ar viņu aiziet uz trenažieru zāli, bet es izvēlējos bezmaksas nodarbības. Divas reizes pagalma stāvlaukumā šķūrēju sniegu.

Mācību grafiki

Viss vakars pagāja, sastādot personīgo mācību grafiku otrajam mācību semestrim. Izskatās, ka praktiskie datordizaina darbi būs vairāk nekā pirmajā semestrī. Iesildījušies esam – tagad tik uz priekšu.

Noklausītā saruna

Starpbrīdī viens pusaudzis dusmojoties otram teica: “Es tevi nositīšu.”

Otrs pašpārliecināti: “Tu saki – es tevi nositīšu, bet pats nespēj pat pudeles korķi attaisīt.”

Zelta vecāki

Novada mērogā tika godināti Zelta (50 gadi) kāzu pāri. Esmu ļoti lepna par saviem Zelta vecākiem.

50 gadi =  600 mēneši = 18 262 dienas

Mātes “nogalināšana”

Piecpadsmitgadīgais dēls pret mani brīžiem izturas diezgan pretīgi – atcērt, dusmojas, uzbļauj, aizvaino. Vai tas ir normāli pusaudža vecumā tā izturēties pret māti? Ja nu tā tas tagad turpināsies visu atlikušo dzīvi? Atbildi uz savu sasāpējušo jautājumu atradu Džeimsa Dobsona grāmatas “Zēnu audzināšana” 102. lappusē.

“…zēns sasniedz vīrieša briedumu, ejot pāri savas mātes līķim. Atcerieties to! Viņš ne tikai “nogalina” viņu; viņš “nogalina” viņu lēnām… Daudzus mazus zēnus biedē doma, ka viņiem jākļūst par vīriešiem… Daži viegli “tiek cauri”, bet citi nobažījušies jautā: “Vai es kādreiz vispār kļūšu par īstu vīrieti?” Šādos gadījumos zēnam ceļā stāv māte. Ja viņa ir pārāk tuva, bērns var justies viņas “aprīts”. Viņa taču ir sieviete un stāv starp dēlu un viņa kļūšanu par vīrieti. Reizēm tieši tiem zēniem ir visgrūtāk, kuriem bijušas visciešākās attiecības ar savu māti. Un ko viņiem darīt, lai māti pastumtu malā? Viņa ir “jānogalina”… Mātei, kuras dēls pēkšņi sāk šādā veidā atsvešināties, ir kārdinājums jautāt: “Ko es daru nepareizi? Es nezinu, kā rīkoties! Bērns ir mazs tirāns.” Mazliet pacietības! Tuvojas labāki laiki.”

Ar nepacietību gaidu savus labākos laikus.

Slinkums

Nebija nekāda vēlēšanās līst laukā no mājas. Sēdēju mīkstā dīvānā un nepārtraukti ēdu saldumus.