Mana dienasgrāmata 2019

Aizvainojums

Dēlam bija beigušās mitrās salvetes, ar kurām katru vakaru jātīra dzirdes aparāts, tāpēc aizbraucu uz dzirdes centru tās iegādāties. Ieejot uzgaidāmajā telpā, netālu no ārdurvīm līdzās krēsliem stāvēja viens vīrietis, bet pie administratores – otrs vīrietis. Nostājos aiz vīrieša, kas iepirkās pie administratores. Kad viņš beidza iepirkties, pateicu savu vēlmi.

Aiz muguras izdzirdēju pārmetumu pilnu balsi: “Vispār jau es biju pirmais.”

Pagriezos pret vīrieti, kas stāvēja netālu no ārdurvīm un atbildēju: “Atvainojiet. Es domāju, ka jūs gaidiet vizīti pie ārsta. Ejiet tad pirms manis.”

Uz ko saņēmu netīkamu atbildi: “Es jau neesmu tāds cūka kā jūs.”

Sen nebiju jutusies kā blēņas izdarījis bērns, kas tiek apsaukts netīrīga dzīvnieka vārdā. Iekšēji izjutu aizvainojumu. Centos sevi mierināt ar domu, ka vīrietis ir pavecs un varbūt pat slims ar nerviem.


Apsveikumu lavīna

Iepriekšējos gados reti gadījās, ka kāds no skolēniem e-klases pastā apsveica Ziemassvētkos. Šogad vienā dienā saņēmu deviņus apsveikumus.


Tīrības diena

Ierasts, ka pirms Ziemassvētkiem mājā jāievieš kārtība, tāpēc uzrīkoju lielo ģenerāltīrīšanu.

 

Kā dēls iemācījās krievu valodu

6. klasē, uzsākot krievu valodas apguvi, dēls zināja tikai dažus vārdus.

Kad viņš mācījās 8. klasē, televīzijā rādīja visdārgāko Krievijas komēdijseriālu “Кухня” (“Virtuve”). Tā kā dēls krievu valodu īsti vēl nesaprata, visu seriālu noskatījās, lasot subtitrus latviešu valodā. Dēlam seriāls tik ļoti iepatikās, ka pēc noskatīšanās televīzijā, viņš to atrada internetā un sāka skatīties no gala. Šoreiz subtitri latviešu valodā nebija pieejami, bet tā kā vienreiz jau seriāls bija redzēts, dēls filmas jēgu saprata, kaut arī bija vārdi, kurus lūdza mums iztulkot. Lai arī tas varbūt šķiet smieklīgi, bet šo seriālu (kopā 120 sērijas) viņš divu gadu laikā noskatījās sešas reizes. Pēdējā skatīšanās reizē personāžu sarunas skanēja jau kā fons bez attēla, jo uz datora paralēli tika darītas citas lietas.

10. klasē dēls jau brīvi krievu valodā skatījās seriālu “Отель Элеон” (“Viesnīca Eleons”), bet vakar, - nu jau mācoties 11. klasē, uzsāka skatīties seriāla “Кухня” jauno sezonu.

Ja kāds man jautā, kā dēls tik labi iemācījies krievu valodu, atbildu, ka skatoties seriālu “Кухня”.


Atskaites

Līdz svētkiem nolēmu izdarīt visnetīkamāko darbu, proti, sarakstīju visas atskaites par 1. semestra skolēnu sekmēm.

 

Taupība

Par skolotāju maciņa saturu īpaši padomāts, - nav jātērējas jaunam Ziemassvētku balles tērpam, jo šāda pasākuma skolā vienkārši nav.


Bēgšana no masām

Pasargādama sevi no cilvēku pūļiem, līdz pat Ziemassvētkiem centīšos veikalus (izņemot pārtikas veikalu) neapmeklēt.


Decembra migla pār Daugavu

Tāda izskatās īsākā diena gadā, kad pulksten 13-tos apkārtne tinusies drūmā pelēkumā.

Vientuļie makšķernieki.


Tukšā skola

Vakarpusē aizgāju uz skolu aplaistīt puķes. Plašie gaiteņi ieslīguši melnumā un klusumā. Vien spalgais zvans pēc noteikta laika atgādina par stundas beigām vai arī sākumu. Tikai kam? Neviena nav, jo visi brīvlaikā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.