Gatavojoties dizaina izstādei

Iespējams, ka, strādājot skolā, esmu pieradusi pie precizitātes laika ziņā, jo skolotāji taču nedrīkst nokavēt mācību stundu, kā arī pasākumus, kurus organizē vai vada. Līdz ar to man šķita nepieņemami, ka, atvedot savu darbu uz Ķīpsalas izstāžu centru norādītajā dienā un norādītajā laikā, izstādes kuratore neatradās uz vietas. Kad piezvanīju, teica, ka būs pēc stundas. Šis un vēl daži iepriekš ar dizaina konkursu saistītie sīkumi rada kopiespaidu par pasākuma nenopietnību un par organizatores neorganizētību.

Kad vēlmes lielākas par darba spējām

Sadusmojos, jo meita uzstādījusi nezin kādas prasības attiecībā par sava dzīvokļa dizainisko pusi, tai pat laikā pati remonta darbos neiesaistās, atrunājoties, ka nav laika.

Kad domas mainās par lieliem pasākumiem

Visu dienu nonīku Ķīpsalā pie sava stenda (izstāde Furniture & Design Isle 2020). Klāt piegāja labi ja 10-15 cilvēki. Nesaprotu, kā dizaina konkursa kuratore mazai galda spēlītei varēja atvēlēt stendu aiz lieliem objektiem un pie tam tā, ka stenda siena ar mugurpusi pavērsta pret garāmejošajiem skatītājiem. Līdz ar to viņi manu spēli vispār nepamanīja. To arī kuratorei atļāvos pateikt. Uz ko kuratore atteica, ka pēc elektroniski iesūtītajiem materiāliem mana spēle viņu neuzrunāja. Nu labi – neuzrunāja, bet tādēļ jau mazāka lieta nav jāpaslēpj aiz lielākajām.

Latvijas Dizaineru savienības balvas pasniegšanas ceremonija vispār bija organizatoriskā izgāšanās, kas savukārt mani neuzrunāja. Tā pati kuratore uz skatuves pasniedza balvas, ģērbusies vecās džinsās un izstaipītā džemperī, bet cita viņas kolēģe nemitīgi jauca dalībnieku un uzvarētāju vārdus, kā arī putrojās ar prezentācijas bildēm. Ja es zinātu, ka te būs tāds lauku kultūras nama variants, nekad nebūtu pieteikusies Latvijas Dizaineru savienības organizētajam konkursam.

Pie tam par dalību samaksāju 60 eiro, bet pretī pat nesaņēmu solīto izstādes kataloga eksemplāru. Vienīgais guvums – pateicības papīrītis. Pat par auto stāvvietu jāmaksā. Bet, kad ieraudzīju uzrakstu pie garderobes, ka maksa 1 eiro, manas domas par šo pasākumu pavisam sašķobījās. Vēlāk gan izrādījās, ka dalībnieki savus mētelīšus var atstāt par velti. Taču pats labākais bija vakarpusē, kad izstāde beidzās, un visi dalībnieki aizgāja. Pienācu pie garderobes, bet tur uz pakaramajiem karājas tikai viens praķītis, kas pie tam nav manējais. Pirmā doma – kāds nospēra. Vai tiešām mājās būs jādodas plānā džemperītī? Skraidīju riņķī neziņā, kamēr informācijas daļā pateica, ka mana vējjaka atrodas pie sarga. Vismaz dienas noslēgums kļuva priecīgāks.

Izstāde turpināsies vēl rīt un parīt. Ja rīt man veiksies tik pat švaki kā šodien, atļaušos savu stendu novākt un svētdienu labāk pavadīšu svaigā gaisā mežā, nevis garlaicīgā un vīrusainā atmosfērā.

Interesantumu radām mēs paši

Laiks, ko esmu pavadījusi klases priekšā, stāvot klusumā un vairākas stundas sekojot, kā skolēni pilda eksāmenu, vilkās gliemeža ātrumā un pamatīgi nogurdināja. Taču astoņas stundas izstādē, kur visu laiku nostāvēju pie sava stenda, pagāja nemanot, jo vēroju garām ejošos cilvēkus, uzrunāju tos, kā arī bērniem piedāvāju izmēģināt savu spēli. Jo pati aktīvāk izpaudīšos, jo interesantāka šķitīs apkārtējā pasaule.

Fotogrāfijas ar manas spēles “ES UN DZĪVNIEKI” stendu,

ko pēc šodienas izstādes Latvijas Dizaineru savienība ievietoja savā feisbukā.

Ko drīkstu teikt un ko nedrīkstu teikt

Manas domas kādam var patikt un kādam var arī nepatikt. Ja skaļi izpaužu, tas nozīmē, ka esmu gatava, lai citi tās dzird. To, ko nevēlēšos atklāt, nekad skaļi neteikšu.

Uz robežas ar pārslodzi

Esmu dzimusi, lai radītu sev grūtības. No šodienas uzsāku darbu vēl vienā skolā - kādā no Rīgas tālmācības skolām. Tagad man pa abām skolām kopā būs pāri 500 skolniekiem. Ja stundas notiks attālinātā režīmā, es neredzēšu darbiem ne galu, ne malu.

Neklātienes stundu priekšrocības

Šodien pirmā attālinātās mācīšanās diena. Dēls pieslēdzās bioloģijas stundas tiešsaitei, dažas minūtes tajā piedalījās, lai nopelnītu i (ieskaitīts) un, atstājis ieslēgtu zūmu (zoom), aizsteidzās uz auto braukšanas nodarbību. Austiņās, kas bija noliktas uz datorgalda, bioloģijas stundas norisi varēja dzirdēt vēl vismaz pusstundu.

Darbs no mājām

Strādājot attālināti, ir sava veida priekšrocība. Dienas laikā izgāju divas reizes pastaigāties un nogāju vairāk kā 8-us kilometrus.