Lielie gudrības zobi

Meitai tika izrauts jau otrais gudrības zobs. Pēc vairāk kā stundu ilgas mocības iznāca no kabineta ar salvetē ievīstītiem sazāģētā zoba gabaliņiem un priecājās par dakteres teikto: “Tik maza un tieva meitene, bet zobi kā buļļi.”

Likteņa brīdinājums

Kaut arī zināju, ka šodien gaidāms 420 km garš brauciens uz Latgali un atpakaļ, pa nakti biju atpūtusies tikai dažas stundas, tāpēc, braucot pie stūres, nemitīgi žāvājos. Acīs spīdēja spožā rīta saule, mitrais ceļš saulē atspīdēja tik neierasti šim laikam, ka acis asaroja pat saules brillēs. Mani mocīja nežēlīgs nogurums, miegs un žāvas. Citas reizes tādā situācijā stātos ceļa malā un 15-20 minūtes nosnaudos, taču šoreiz braucu ar domu, ka pagulēšu galapunktā pie vīramātes. Un tā bija mana kļūda, jo apmēram 5 km no mērķa, pavisam neapzināti aizvēru acis un uz dažām milisekundēm iesnaudos. Kad atvēru acis, strauji stūri sagriezu pa kreisi, jo mašīna taisnā ceļā devās grāvja virzienā.

Vīrs: “Ko tu rausties uz ceļa?”

Es: “Es iemigu.”

Kaut kas tāds ar mani gadījās pirmo reizi. Nekad vairs nebraukšu, ja jutīšos tik miegaina, jo tagad saprotu, ka tādās reizēs sevi grūti nokontrolēt.

Ķīnas darba ražīgums

Jaunā koronavīrusa dēļ Ķīnā tiek izolēta tā epicentra pilsēta Uhaņa. Ziņu portālā diena.lv izlasīju šādu tekstu: “Uhaņas pilsētā ceturtdienas vakarā sākās jaunas slimnīcas, kurā būs 1000 gultasvietu, celtniecība, to ir plānots uzcelt sešās(!) dienās.” Tie, lūk, ir tempi! Ne tā kā mūsējie – stiepj gumiju vairāku gadu garumā.

Vai esam ielikti rāmjos kā zirgi ar laužņiem mutē?

Biju patiesi gandarīta, ka kopā ar mani teātra izrādi “Equus” (vērtējumu lasīt šeit) noskatījās meita. Mājup braucot, abām bija ko pārrunāt un analizēt.

Siltā ziema

Tik silta ziema sen nav piedzīvota. Vidējā gaisa temperatūra šoziem apmēram +3⁰C. Vismaz rītos nav jāceļas agrāk, lai noskrubinātu piesalušo ledu no mašīnas stikliem.

Uzstāšanās treniņš

Rīt dēlam zinātniski pētnieciskā darba prezentēšana skolas mērogā. Vairākas reizes man nācās klausīties viņa uzstāšanos, kaut pusi no stāstītā (par programmēšanu) nesapratu. Ar smaidu abi atcerējāmies, kā bērnībā, gatavojoties vijoles koncertiem, dēls treniņa nolūkā tieši tāpat uzstājās manā priekšā. Toreiz viens no svarīgākajiem elementiem bija iznākšana uz “skatuves” no otras istabas un paklanīšanās.

Apnikums

Tik ļoti apnicis pelēcīgais vienveidīgums.