Ziemassvētkus gaidot

Vairākas stundas ņēmos pa virtuvi, lai māju piepildītu ar piparkūku smaržu. Vīra vārītās zupas smarža manu radīto Ziemassvētku gaisotni pārtrumpoja.

Kā ierasts

Pagājušā gada aizliegumi neļāva svētkos pamest savas ģimenes “burbuli”. Prieks, ka šos Ziemassvētkus sagaidījām kopā ar maniem vecākiem. Nedaudz nostalģija pēc tiem laikiem, kad ģimenes kopā būšana neizpalika bez tematisko pasākumu un sacensību jautrības.

Īstie Ziemassvētki

Sen nav bijuši tik skaisti, sniegoti Ziemassvētki. Diennakts laikā uz mašīnas uzgūla balto pūku sega ar vismaz 15 centimetru biezumu.

Svecīte

Līdzko satumsa, vakar pie mūsu kāpņu telpas sniegā ieliku stikla trauku ar svecīti. Jau diennakts riņķī, bet svecītes liesmiņa vēl dzīvo.

Tehnoloģijas kā virzītājspēks

Ziemassvētkos abiem vecākiem uzdāvināju jaunus telefonus ar lielāka izmēra podziņām. Šodien veicu apmācību un secināju, ka pat šādi telefoni priekš viņiem ir kā Morzes ābece. Skumji, ka vecāki nekad nav atbalstījuši mūsu vēlmi viņos radīt interesi par jaunākajām tehnoloģijām, jo jaunā noliegšana ir ciešā sasaistē ar attīstības stagnāciju.

Nekad nav par vēlu (1)

Atstumjoties ar abām nūjām uz katra soļa, mēģināju slēpot slidsolī. Vārgie roku muskuļi piepūli sajuta jau pēc pāris metriem, tāpēc, lai atpūstos, kādu gabaliņu paslēpoju klasiskajā solī. Pēc tam atkal turpināju jaunā soļa apguvi.

Apzinos, ka vēlētos būt gan ātrāka, gan stiprāka, taču vecums un mazkustīgums bremzē. Mana ikdienas sēdēšana pie datora ir satrenējusi tikai roku pirkstu muskuļus. Ceru, ka arī smadzenēm kaut kas ticis.

Nekad nav par vēlu (2)

Pieķēros klāt mētelim, kas teju gadu karājās šujamtelpā tā arī līdz galam nesašūts. Izvirzīju mērķi – līdz gada beigām to pabeigt.

Treniņš

Gandrīz visa diena pagāja, vairākkārtīgi skaļā balsī atstāstot sev rītdienas prezentāciju. Nav nemaz tik viegli sagatavot stāstāmo pusotras stundas garumā.

Uzstāšanās stress

Uzstāšanās auditorijas priekšā rada stresu par vairākiem jautājumiem: kā es tikšu novērtēta; vai spēšu pareizi, saprotami, strukturēti izteikties un runāt bez stomīšanās; vai auditorijai sniegšu to informāciju, kas no manis tiek gaidīta. Savukārt uzstāšanās tiešsaistē rada vēl papildus stresu – vai mani nepievils tehnika un vai spēšu bez kļūmēm pārslēgties no viena faila vai vietnes uz citu.

Katram stress izpaužas savādāk. Par manu satraukumu signalizē kuņģis. Tieši ar šādām netīkamām sajūtām šorīt arī pamodos.

Dzelteni zaļš karstais ūdens

Naktī pavisam netīšām atklāju, ka pa krānu tek dzelteni zaļš karstais ūdens. Piezvanīju avārijas dienestam, kas apgalvoja, ka šobrīd tiek laboti siltumtīkli.

Internetā uzmeklēju, ka gadījumā, ja atklājas siltumtīklu ūdens noplūdes vai karstā ūdens sildītāju bojājumi, siltumtīklos veic ūdens iekrāsošanu ar fluorescējošu pārtikas krāsvielu. Tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā atklāt šos bojājumus. Tomēr manī radās pamatotas bažas, vai tiešām šis dzelteni zaļais ūdens ir veselībai nekaitīgs.