Mana dienasgrāmata 2021

Fobija

Paniskas bailes braukt mašīnā, sēžot pasažiera krēslā, tāpēc vienmēr esmu stūrētājas lomā.

Šoreiz dēls šoferēja, bet es apsēdos aizmugurējā pasažiera sēdeklī, priekšējo vietu atvēlot vīram. Dēls pa pilsētu brauca atļautā ātrumā 40 km/h, bet man, skatoties pa sānlogu šķita, ka viņš traucas vismaz uz 80 km/h.

Iespējams, ka šī fobija radās pēc avārijas, kad pirms 20 gadiem, vīram esot pie stūres, apmetām kūleni, piezemējoties Slīteres purvā.

 

Uz Latgali

Pirmais tālākais brauciens pēc visiem kovida ierobežojumiem. Apmēram deviņus mēnešus nebijām ciemojušies pie vīramātes.


Varakļāni

Aizvedu vīramāti mini ekskursijā uz Varakļāniem, kur pirms vairāk kā 30 gadiem viņa strādāja pienotavā. Tajā pašā ēkā atradies arī dienesta dzīvoklis. Apstaigājām apkārt nu jau aizaugušajam graustam un pa izsistajiem logiem ielūkojāmies mana vīra bērnības dzīvesvietā. No tiem laikiem vēl saglabājusies krāsns un uz vienas sienas līdz galam nenoplēstas tapetes. Nemaz iepriekš nezināju, ka šī pussagruvusī ēka lielceļa malā agrākos laikos ietilpa Varakļānu muižas pils kompleksā, jo te esot bijis zirgu stallis.

Varakļāniem cauri esmu braukusi jau kopš bērnības, jo mana omīte dzīvoja Viļānos. Ja tā godīgi, tad Varakļānos šo gadu laikā es kā caurbraucēja nekādas kardinālas izmaiņas neesmu manījusi. Savests kārtībā pilsētas centra skvērs un estrāde, skolas pagalmā tapis jauns sporta laukums, nosiltinātas dažas daudzīvokļu mājas, nedaudz uzprišināts parks, kā arī savests kārtībā galvenais ceļš. Viss pārējais izskatās tāpat, kā apmēram pirms 45 gadiem.

Vienīgais, kas vīru dzimtajā pilsētā aizkustināja, - skvērā novietotā koka lapsiņa, kas simbolizē Varakļānus, jo lapsa attēlota uz pilsētas ģerboņa.


Atelpa

Divas dienas pabijusi laukos, pilnībā atslēdzos no darba lietām un datora, taču, atgriezusies mājās, ar nožēlu konstatēju, ka no rītdienas atkal nāksies kāpt iekšā vāveres ritenī.


Braukšanas prasmju treniņi

Lai dēls nepazaudētu autoskolā uztrenētās praktiskās braukšanas prasmes, nolēmām, ka katru dienu viņš izbrauks ar mašīnu kādu apli pa pilsētu. Kopā ar tēvu, nevis mani.

 

Mežā

Dievinu pastaigas pa mežu vasarā, jo cilvēkus gandrīz nevar sastapt. Iespējams, ka siltā laikā daudzi ceļo, brauc uz jūru, dārzu vai laukiem. Mežs bija tukšs, tāpēc vientulībā relaksējos, uzņemot sevī dabas spēku.

 

Mazais prieciņš

Krūmu rozei, kas tika nopļauta kopā ar zāli, parādījušies jauni asni. Dienā, kad tā tika nopļauta, nogrieztie zari suloja. Roze raudāja un mana sirds arī.


Serifikāts

Saņēmu sertifikātu par attālināti apmeklētajiem 3D printera kursiem 160 stundu apjomā. Nobrīnījos, ka apliecība tāda nopietna - cietos vākos kā augstskolas diploms. Biju domājusi, ka būs parasta A4 lapa.

 

Lielveikalā

Pirms dažām dienām atvēra lielveikalus, kas bija slēgti kopš 19. decembra. Iebraucu Akropolē. Tā kā veikalos var ieiet noteikts cilvēku skaits, pie daudzu veikalu ieejām veidojās rindas. Pēc to garuma varēja spriest, kuri ir lētākie un iecienītākie veikali. Laikam bērnībā atliku likām esmu izstāvējusies rindās pēc deficīta precēm, tāpēc tagad mierīgu sirdi varēju paiet garām.


Kā rīkoties?

Kā rīkoties, lai pieklājīgi atteiktos no kāda piedāvājuma?

a) aizbildināties ar aizņemtību;

b) aizbildināties ar veselības problēmām;

c) aizbildināties ar to, ka mazi bērni;

d) aizbildināties, ka šobrīd tas nav aktuāli;

e) ……………

 

Aktivitātes

Darba piedāvājumos izlasīju, ka Maxima meklē kasieri. Dēls bija ar mieru strādāt, diemžēl viņam atteica, jo veikals meklē kasieri patstāvīgam, nevis sezonas darbam.

Lai dēls visu vasaru nepavadītu beņķī pie datorgalda, spēlējot spēles, izveidoju sarakstu ar dažādām aktivitātēm. Katru dienu viņam jāiesaistās vismaz trijās no tām, atzīmējot izdarīto ar krustiņu.

Dēla aktivitātes:

  • pastaiga ārā;

  • brauciens ar riteni;

  • brauciens ar mašīnu (kā šoferis);

  • vijoles spēlēšana;

  • vingrošana telpā vai ārā;

  • palīdzēšana vecākiem vai vecvecākiem;

  • grāmatas lasīšana;

  • programmēšanas valodas apgūšana;

  • programmēšana.


Noslodze

Darbos iegrimusi līdz ausīm. Tālmācības skolā šodien pēdējā diena, kad devītie var iesūtīt savus darbus. Izskatās, ka daudzi tikai tagad attapušies, pārblīvējot manu pastu ar saviem sūtījumiem.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.