Kas vainīgs, tas bailīgs

Skumji, ja pieauguši cilvēki nemāk atzīt savu vainu, tā vietā mēģinot apkārtējos pārliecināt par savu nevainību un piesaucot par vainīgajiem citus.

Valmieras kazu krācēs

Devos uz Valmieru, lai ūdenstūrisma čempionāta piesegā tiktos ar kādreizējās studentu vienības “Ada” draugiem. Diemžēl no deviņiem mūžīgajiem studentiem, kas satiekas jau gandrīz 30 gadus, laiku varēja izbrīvēt tikai četri.

Lai būtu interesantāk pavadīta diena, pieteicos kā sacensību tiesnesis. Kaut arī pati nekad neesmu airējusi, ātri vien sapratu šo sacensību noteikumus.

Valmieras kazu krāces.

Valmieras kazu krāces ir mākslīgi radīts veidojums Gaujā, kur jau vairākus gadu desmitus ierīkota airēšanas trase. Kazas nosaukumu vieta ieguvusi tamdēļ, ka agrāk šeit Gauja bijusi sekla un, lai varētu pārdzīt lopus ganīties mežā, cilvēki saveduši akmeņus. Īpaši šī vieta patikusi kazām.

Lietū

Izbaudīju nūjošanu pa lietu. Galu galā vasara. Rudenī gan tā neatļautos izmirkt.

Citiem darba nedēļa saīsinās, citiem - pagarinās

No 2015. līdz 2019. gadam Islandē veica eksperimentu, kura laikā darbinieki nedēļā strādāja četras dienas. Tika secināts, ka, strādājot mazāk stundu, produktīvāk tiek izmantots laiks.

Delfos izlasīju, ka cilvēks “pa īstam” nedēļā strādā vien 15 stundas, lai arī ierasti darbā pavada 40 stundas. Domāju, ka šis teikums vairāk attiecas uz biroja darbiniekiem. Piemēram, skolotājs, kuram nedēļā paredzētas 30 kontaktstundas, nevar “pa īstam” nostrādāt tikai 15 stundas. Lai sagatavotos stundām un izlabotu skolēnu darbus, 30 stundām jāpiepluso klāt vēl pāris stundas.

Diemžēl skola sāk kļūt par apgrūtinājumu

Jau vairākas dienas mani nomoka doma -, ja mācības notiks attālināti, iespējams, ka iešu no skolas prom. Kā ārprātīgu murgu atceros pagājušo mācību gadu, kad 17 kontaktstundu vietā strādāju pa naktīm un arī savās brīvdienās. Pat laikā, kad slimoju ar kovidu, nepaņēmu slimības lapu, lai tikai neciestu skolēni. Vairs nevēlos nodarboties ar labdarību.

Atkal teātrī

Nemaz necerēdama, ka teātri pēc garā piespiedu atvaļinājuma būs jau atgriezušies ierastajā ritmā, no rīta visādam gadījumam ielūkojos to repertuāros. Pēc apraksta piesaistīja izrāde “Piekrišana” Dailē (vērtējumu lasīt šeit). Nopirku biļeti uz ģenerālmēģinājumu un vakarā jau baudīju mākslu. Kā pirms pusotra gada - bez maskas. Tikai pie ieejas bija jāuzrāda trīs papīrīši: personu apliecinošs dokuments, potēšanās sertifikāts un personalizēta biļete.

Ieilgušais Sprīdīša sindroms

Visi citi ir labi - tikai ne savējie. Visur citur ir labi - tikai ne savās mājās. Kad būs atgriešanās?