Mana dienasgrāmata 2021

Izglītības robi

Vientuļo pastaigu pa mežu izmantoju lietderīgi. Klausījos angļu valodas tekstu elementary līmenī. Protams, ka grūti vecumdienās mācīties saklausīt un izprast valodu. Līdz skolas beigšanai un pat augstskolas pirmajos kursos angļu valodu biju dzirdējusi tik vien kā skolotājas/pasniedzējas runā un populārās dziesmās. Lasīt daudz maz varu, bet klausāmos angļu tekstus sagremot nespēju. Noķeru tikai primitīvas frāzes vai atsevišķus vārdus.


Paula humoriņš

Ar dēlu aizgājām uz Raimonda Paula koncertu “Dienvidu akvareļi” (vērtējums šeit). Koncerta noslēgumā, kamēr tika pasniegti ziedi, publika aplaudēja, stāvot kājās. Pauls kopā ar solistiem paklanījās un nogāja no skatuves. Publika aplaudēja. Pauls atgriezās, rokā turot salveti. Apsēdās pie klavierēm un sāka tīrīt taustiņus - pāri visiem reģistriem no viena gala uz otru, no viena gala uz otru… Publika aplaudēja. Līdzko Pauls nospēlēja vienu noti, publika momentā apklusa. Pauls aizcirta klavieru vāku, piecēlās un aizgāja. Vēlāk gan atkal atgriezās, lai nospēlētu “Projām jāiet…”


Garā darba diena

Gandrīz tikpat stundas, cik novadu skolā, paiet pie datora mājās, kamēr savedu kārtībā e-klases žurnālus un izlaboju vai pārskatu visus tajā dienā sazīmētos darbus. Agrāk tomēr bija vienkāršāk, jo varēja ielikt vērtējumu bez kritēriju uzskaites un iegūstamo sasniegumu apraksta. Žēl paliek sava laika, jo valsts skolotājiem maksā tikai par kontaktstundu vadīšanu. Pārējais skolotāja darbs paliek kā neapmaksāta “skolotāja goda lieta”.


Vecāku bailes par bērnu

Kāda māte filmā teica: “Tā ir neticama laime, kad piedzimst bērns, taču ar viņu līdzi atnāk bailes.”


Rudens

Zīles paukšķēdamas krita uz ceļa.


Nākotnes mērķis

Nolēmu, ka mans nākotnes mērķis būs zemes iegāde pilsētas teritorijā. Šodien pastaigājos pa pilsētu, lūkojoties, kurā vietā labprāt vēlētos apmesties. Tas nekas, ka manis iecerētās teritorijas šobrīd netiek pārdotas un nevar zināt, vai vispār kādreiz tiks pārdotas. Toties tas bija labs iemesls, lai, sapņojot nereālus sapņus, nostaigātu vairāk kā 8-us kilometrus.


Vēlā sēņotāja

Ap pulksten 18 aizgāju sēņot. Tagad saprotu, kāpēc tautas dziesma skandina: “Sēņotāji, sēņotāji; rītos ilgi neguliet…” Ne jau vāvere tās sēnes nolasa, bet rudeņos ātri iestājas tumsa, un sēnes starp nokritušajām lapām, kad sāk jau krēslot, grūtāk pamanāmas. Biju pat pārsteigta, jo līdz ar gailenēm spēju pamanīt pat trīs brūnas baraviku micītes.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.