Pēc divu gadu pauzes ierastie izlaidumi

Pēc divu gadu pauzes 12-to izlaidumi notiek tāpat kā agrāk – ar ciemiņiem pilnu aktu zāli un milzīgiem ziedu klēpjiem. Žēl, ka kovida ierobežojumu dēļ pagājušajā gadā dēla izlaidums notika bez ciemiņu klātbūtnes. Abi ar vīru parkā sēdējām uz soliņa, gaidot dēlu iznākam no skolas ar atestātu.

Atgriezīsimies Berlīnē

Kad 2009. gadā ar bērniem vairākas dienas pavadījām Berlīnē, viens no iespaidīgākajiem muzejiem, ko apmeklējām, bija Tehnikas muzejs. Tā kā dēls toreiz bija tikai 6-us gadus vecs, viņš gandrīz neko neatceras, tāpēc, kad viņš vidusskolā sāka interesēties par fiziku, datoriem un tehniku, apsolījām, ka aizbrauksim uz šo muzeju vēlreiz. Divus gadus patraucēja kovids, taču šovasar saņēmāmies. Šodien pasūtīju aviobiļetes un rezervēju viesnīcu.

Lai nenopirktu neko lieku

Pēc pastaigas pa mežu ieteicu vīram ieiet veikalā, lai nopirktu kādu gardumu. Pēc paraduma grozu piepildījām, nemaz nedomājot par preču kopējo vērtību. Tikai virzoties uz kasi atcerējos, ka līdzi esmu paņēmusi nieka piecus eiro papīrnaudā. Lielu daļu no grozā ieliktā satura nācās izņemt laukā. Laikam biežāk uz veikalu vajadzētu iet ar nelielu skaidras naudas summu. Tad nenopirktu neko lieku.

Garlaicīgākais pasākums

Garlaicīgākais pasākums skolotājas darbā – būt eksāmena novērotājam. Sēdēju telpas dibenplānā un ik pa laikam raudzījos pa logu uz līdzās esošās Rīgas jūgendstila ēkas arhitektoniskajām detaļām. Kopš eksāmena sākuma bija aizritējušas tikai 5 minūtes, bet es jau jutos tā, it kā te būtu aizvadījusi nepieciešamās 4-as stundas.

Skolotāju vasaras atvaļinājums

Tikai šodien uzzināju, ka, organizējot pamatizglītības ieguvi tālmācības formā, vizuālajā mākslā pieļauj apgūt satura teorētisko daļu, bet kā pārbaudes darbus var izmantot testus, kuru atbildes ir daļēji automatizētas. Un es visu gadu mocījos, katram no 500 skolēniem apraksta veidā sniedzot atbildes par praktiskajos darbos pieļautajām kļūdām, kā arī aizdomīgākajos gadījumos meklējot, vai iesūtītais darbs nav no interneta dzīlēm “izzvejots” plaģiāts.

Nolēmu skolēnu darbu labošanas procesu turpmāk novienkāršot. Jau zinu, kā pavadīšu skolotājiem atvēlēto atvaļinājumu – uz nākamo mācību gadu gatavošu teorētiskos materiālus gan vizuālajā mākslā, gan dizainā un tehnoloģijās. Labs vasaras atvaļinājums, vai ne?

Vējainās dienas izlaidums

Līdzās skolas ieejai notika piecu izlaidumu svinīgā daļa. Ik pa laikam uzpūta tik stipra vēja brāzma, ka bija jāuzmanās ne tikai no tā, lai kaut kas neuzgāztos uz galvas, bet arī no tā, lai vējš nepaceltu uz augšu kādu kuplāku kleitas apakšmalu. Kopumā vairāk kā piecas stundas pavadīju sēžot ārā uz soliņa un drebinoties, kā arī klusībā lamājot skolas vadību, kas nolēma, ka svinīgajiem pasākumiem šogad jānotiek svaigā gaisā.

Skolotāju piketā

Kaut arī nekad neesmu bijusi izglītības darbinieku arodbiedrības biedrs, piedalījos skolotāju piketā pie Saeimas nama. Divas stundas nostāvēju svelmainā saulē. Pārbraucot mājās spogulis nepārprotami liecināja, ka sārti iedegusi ir tikai viena pieres daļa.

Daži plakāti, ka bija redzami man līdzās.

Dažādās vērtības

Pirms īrnieki pameta mirušā onkuļa dzīvokli, ļāvu viņiem no tā bez samaksas paņemt visu, ko sirds kāro, jo mums tāpat pirms pārdošanas nāksies dzīvokli atbrīvot, nevajadzīgās mantas izmetot atkritumos.

Katra cilvēka mantiskās vērtības ir atšķirīgas. Īrnieki savāca vairākas mēbeles, televizoru, traukus, toties nepaņēma veco laiku rokdarbus, tāpēc es tiku pie rakstainiem latvju cimdiem, lina dvieļiem ar tamborētām mežģīnēm galos un smalki izšūtiem galdautiem, ko pagājušā gadsimta sākumā darinājusi mana vecvecmamma. Vēl uz savām mājām atvedu vecās fotogrāfijas.