Slēptās dienasgrāmatas

Lai manas ikdienas pārdomas un sajūtas nerādītos google sameklētajā saturā, no šodienās tās būs pieejamas tikai reģistrētajiem lietotājiem.

Ēdelīgā vāvere

Katru pavasari, pastaigājoties pa ziedošo Salaspils Botānisko dārzu, mani sagaida pārsteigums. Piemēram, šodien kāda vāvere grauza čiekuru, ļaujot sevi fotografēt tuvplānā gandrīz piecu minūšu garumā.

Apmulsums

Nespēju aprakstīt savu apmulsuma sajūtu, kad esi iztērējusi vairākus desmitus eiro par ārsta vizīti, bet rezultātā tu nesaņem pilnvērtīgu atbildi. Esot jānāk vēlreiz pēc nedēļas.

Vienatnē

Aizbraucu uz Jūrmalu, lai, sēžot uz soliņa un baudot nomierinošo jūras šalkoņu, palasītu grāmatu un aizmirstu par pēdējo mēnešu radīto stresu.

Bija tādi, kas jau sauļojās.

Darba nakts (1)

Šodien tālmācības skolā pēdējā darbu iesūtīšanas diena ar visām no tā izrietošajām sekām – simtiem pēdējā brīža darbiem un vēstulēm ar lūgumiem atļaut darbus iesniegt pēc norādītā termiņa. Ja citus gadus šādās situācijās esmu bijusi iecietīga, piekāpīga un pretimnākoša, baidoties no skolas vadības vai arī vecāku pretenzijām, tad šogad mana nostāja ir mainījusies. Uzskatu, ka jāciena arī skolotājas laiks.

Skolēnu darbus laboju visu nakti…

Darba nakts (2)

Skolēnu darbus laboju visu nakti, kaut skaitos uz slimības lapas. Gulēt devos tikai ap pulksten 6-iem no rīta.

Krievijas – Ukrainas karš (92. diena)

Karš (un arī cilvēku piespiedu izsūtīšana) krasi izmaina ikdienā ierasto vērtību skalu. Neesmu domājusi, kas būtu tas vissvarīgākais, ko steigā, ja man būtu dotas tikai dažas minūtes laika, paņemtu līdzi, pametot savas mājas varbūt pat uz visiem laikiem.

Vainas apziņa

Līdz šim gadam nekad dzīvē nebiju ņēmusi slimības lapu. Šajā pavasarī trīs mēnešu laikā slimības lapa tika piešķirta trīs reizes. Apzinos, ka tas ir muļķīgi, bet mani iekšēji urda vainas sajūta par to, ka varu atļauties tik daudz laika atpūsties.