Citādāk nekā ierasts

Šovasar nav bijis laika braukāt ar velosipēdu kā citus gadus ierasts un arī nūjot. Pat sēņot vēl līdz šai dienai neesmu aizgājusi. Savas iemīļotās nodarbes aizvietoju ar ikdienas rūpēm.

Aukstumi

Vakarā mājās sala kājas. Nācās vilkt biezās zeķes. Iedomājos arī par eļļas radiatoru, bet tas jau būtu apkaunojoši. Vasarā.

Patīkams pārsteigums

Pavisam nejauši atklāju, ka nelielā foto izstādītē “Ogre – lai skan!” izlikta mana pagājušās vasaras fotogrāfija, kas tapa pilsētas svētku dienā.

Burbuļi. Sastingušais mirklis.

Roma vairs nav tāda kā …

Meita atgriezās no Romas. Ielidojot Rīgā novērtēja, cik Latvijā ir droši un arī tīrs. Lai gan Romā vēsturiskie apskates objekti esot interesanti, pilsētas centrs, kur viņa mitinājās sešas dienas, ir bomzīgi netīrs, smirdīgs (sačurāts un sakakāts), kā arī kriminogēns. Ejot pa pilsētu vai braucot ar metro, meita mugursomu turēja uz vēdera un vēl ar mazo atslēdziņu bija aizslēgusi ciet abus rāvējslēdzējus. Zagļi tur esot pa pilnam, jo Romā ļoti daudz imigrantu. Visu, kas nav piesiets, nozog. Viņas draugam nozaga parastu naģeni, ko viņš uzlika uz plaukta ieejot tualetē.

Vakarpusē tumsiņā ejot uz savu dzīvokli, kas atradās pilsētas centrā, esot bijusi sajūta, ka no jebkura stūra var izlekt kāds ar nazi. Meita teica, ka pirms šī brauciena viņa nav diskriminējusi cilvēkus pēc etniskās piederības, taču Romas apmeklējums raisījis pārdomas.

Roma.

Pirmajā dienā meitai bija kultūršoks, jo viņa nekad vēl nebija redzējusi tik netīru pilsētu.

Lai citiem tiek

Vīrs izšķiroja savu grāmatu plauktu. Uzdāvinājām vairāk kā 50 fantastikas un fantāzijas grāmatas krievu valodā mūsu pilsētas bibliotēkai.

Trīs darbi vienā reizē

Pa mežu nūjoju, austiņās klausījos angļu valodas frāzes un lasīju gailenes.

Vecās mājas

Meita pie mums palika pa nakti. Nu jau mūsu māja ir meitas vecā māja, kurā vairs nav pat viņas mantu – tikai bērnības rotaļlietas un grāmatas.

Patīk visu izdarīt laicīgi

Man patīk visu izdarīt laicīgi. Pat ceļojuma somas sāku kārtot trīs dienas iepriekš.

Kāzas

Meita aizbrauca uz paziņu kāzām, kas notika baznīcā. Kad jautāju, kā gāja, viņa atbildēja: “Mācītājs pateica, ka sievai jābūt padevīgai vīram. Un tajā mirklī es sapratu, ka manas kāzas baznīcā nebūs.”

Vēl te esot bijuši ārprātīgi daudz ciemiņi. Meitai šķitis, ka liela daļa no tiem līgavu un līgavaini knapi pazīst. Tēvs uz šo atbildēja, ka kopdzīves ilgums ir apgriezti proporcionāls uz kāzām ielūgto viesu skaitam.

Mūžīgie studenti

Kaut arī neesam daudz, visus vienā reizē kopā sadabūt ir pagrūti. Tikos ar pieciem studentu vienības “ADA” mūžīgajiem studentiem. Esam pazīstami jau kopš 1990. gada vasaras.