Kārtība

Kārtība mājās manī rada iekšēju mieru.

Lauku idille

Lauku pirts priekšnamā gulšņāju uz dīvāna un lasīju grāmatu. Cik patīkami smaržoja pie sienas pakārtās liepu zaru slotiņas!

Tas nav nemaz tik vienkārši

Zvērinātā notāre atsūtīja atbildi, ka Notariāta likums liedz viņai izpaust ziņas par mana vectēva 2002. gadā rakstītu mantojumu. Es varot Zvērinātai notāru padomei iesniegt pamatotu lūgumu, lai saņemtu minēto atļauju.

Domas

Pati dzīvojos pa laukiem, bet domas visu laiku dzīvojās pa mūsu mājām.

Vēsais laiks

Jau otro gadu pēc kārtas jūlijs ir vēss un lietains. Nemaz neizskatās, ka šobrīd vasaras viducis.

Par savējiem

Visu nakti nevarēju aizmigt. Meita ar draugiem agri no rīta lidoja uz Itāliju. Vīramāte mierināja: “Ko tu uztraucies - viņa jau pieaugusi!” Pieaugusi vai nepieaugusi – tas nav rādītājs. Par savējiem (īpaši – bērniem) mēs uztraucamies vienmēr. Vienalga, kāds viņu vecums.

Tuvāk zemei

Kad nav sava dārza pleķīša, jāizmanto zeme pie meitas dzīvokļa logiem. Manis veidotajā puķu dobē zied piecas krūmu rozes. Šodien iestādīju arī hortenziju. Tagad visiem šiem kaprīzajiem augiem rudenī būs jāgādā silta ziemas seģene.

Meita uzskata, ka rakņāšanās pa zemi ir vecuma pazīme, taču es tā nedomāju. Man sagādā prieku katrs augs, ko esmu spējusi izaudzēt.