Mana dienasgrāmata 2022

Neziņa

Neziņa nomoka visvairāk. Sevišķi, ja lielais bērns ar 14 kg smagu mugursomu aizgājis vairāku dienu pārgājienā uz nezin kurieni.


Vai iespējams iegūt 20 gadus veca testamenta norakstu?

Uzrakstīju vēstuli zvērinātajai notārei ar lūgumu, vai iespējams iegūt 2002. gadā rakstītu mana vectēva testamenta norakstu. Par testamenta eksistenci uzzināju tikai pirms pāris nedēļām, kad šķiroju vectēva un vecmammas dokumentus un vēstules. Iepriekš tik vien kā zināju, ka vectēvs savu 1 ha zemi Viļānu pilsētas centrā iecerējis dāvināt pašvaldībai, jo uz šīs zemes atradās bērnudārzs. Toreiz viņš bija teicis, ka par dāvinājumu vēlētos, lai pašvaldība uzkoptu viņa kapu. Ja tiešām būs iespējams iegūt testamenta norakstu, uzzināšu, kādi bija vectēva nosacījumi. Līdz šim neesmu manījusi, ka pašvaldība izrādītu rūpes par viņa kapa vietu. Protams, ka galvenā atbildība par kapa uzkopšanu gulstas uz radinieku pleciem, bet tādā gadījumā, ja kaps atrodas 200 km attālumā no mūsu dzīvesvietas, to reāli iespējams apmeklēt tik vien kā pāris reižu gadā.


Mēbeļu meklējumos

Vairākas stundas pavadīju IKEA, pētot piedāvātos mēbeļu risinājumus. Meita sākusi iekārtot savu dzīvokli, tāpēc beidzot radās patiesa nepieciešamība apmeklēt interjera lietu veikalu.


Salauztās attiecības

Meita uz mani apvainojās un izvāca no mūsu dzīvokļa visas savas mantas, aizvedot tās uz savu vēl neiekārtoto dzīvokli.

Sašķoboties attiecībām, cieš ne vien abi strīdā iesaistītie, bet arī pārējie ģimenes locekļi. Jutos emocionāli salauzta, jo nonācu pie dziļa bezdibeņa kraujas. Bija jāizlemj - vai nu speršu nākamo soli un iekritīšu nekurienē, vai arī došos atpakaļ un mēģināšu situāciju vērst par labu. Izvēlējos otro.


Stresainais brauciens

Braucām uz Latgali. Pusi ceļa turp un pusi ceļa atpakaļ šoferēja dēls. Ar mani, kas nav radusi būt pasažiera lomā, ļoti grūti braukt. Ik pa laikam nodevu komandas un, sēžot aizmugurējā sēdvietā, lielu daļu ceļa turēju ciet acis. Jāatzīstas, ka man vienkārši ir bail braukt, kad stūrē kāds cits.

 

Zvaigznes meklējumos

Atbrīvojot no vecajām mēbelēm mirušās omītes dzīvokli, atradu aiz plaukta aizkritušu manis rakstītu apsveikuma kartīti ar dzejoli, ko sacerēju 16-17 gadu vecumā.

 

Es meklēju savu zvaigzni

 

Ir atkal vakars vēls un mēness ārā

Ar zvaigznēm spēlējas pie debesīm.

Tur kāda zvaigzne nokrīt klajā laukā

Un noslēpjas no pārējām.

Es šonakt redzēju to zvaigzni krītam

Un ceļā saposos pēc laimes šīs,

Jo dzirdējis es esmu sakām ļaudis,

Ka zvaigzne krītošā var laimi nest.

Es zvaigzni neatradu klajā laukā

Un tāpēc vientuļš atkal jūtos es.

Kur tad man laimi meklēt – sakiet, lūdzu.

Vai atkal zvaigzni gaidīt mūžību?


Attiecību nogludināšana

Attiecības ar meitu uzlabojās. Lai strīdu pavisam izlīdzinātu, abas braucām uz IKEA un sapirkāmies mēbeles.


Trešā reize

Šonedēļ IKEA apmeklēju jau trešo reizi. Šīs dienas laimīgais bija dēls, jo tika pie jauna datorgalda ar maināmu galda virsmas augstumu. Vakarā pēc zīmējumiem skrūvēja to kopā gluži kā lego komplektus bērnībā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.