Rēzekne II (otrreiz)

Šodien atkal braucu uz Rēzeknes II staciju, tikai pretī meitai.

Vistu ligzda suņa būdā

Meitai jau no bērnības uztrenēta acs vistu darīšanās. Kā atbrauca uz laukiem, tā uzreiz pamanīja, ka viena vista ielīda suņa būdā (pagājušajā vasarā omas suns nomira), tāpēc nolēma papētīt, vai vistas tur nav ierīkojušas dēšanas vietu. Bija gan. Meita no suņa būdas izvilka 14 olas. Oma to nemaz nebija zinājusi.

Noslēpumi

Jo bērni kļūst vecāki, jo mazāk noslēpumus viņi uztic saviem vecākiem.

Atvaļinājums, kas īsti vēl nav sācies

No šodienas arī otrajā skolā sākās atvaļinājums. Esmu sev nosolījusies tuvākās dienas un, ja nepieciešams, tad arī naktis, veltīt mācību materiālu sagatavošanai, ar domu, lai augustā būtu mazāk darba. Tā iemesla dēļ šorīt devos gulēt tikai ap pulksten sešiem no rīta.

Mežā

Jau otro dienu nedaudz virs +30⁰C. Vakarpusē pastaigājoties pa mežu, atradu pirmās mikro gailenītes. Prieku par atradumu nemazināja pat tas, ka ik pa laikam uz sava ķermeņa nācās slepkavot kārtējo uzbāzīgo odu.

Oranžās pakāpes brīdinājums

Draudīgos negaisa mākoņus pamalē manīju jau gandrīz stundu iepriekš. Apzinājos, ka jāpieliek solis, lai ātrāk nokļūtu mājās, taču tveicīgais spiediens kā magnēts burtiski pievilka pie zemes, katru ātrāku soli liekot izjust kā papildus apgrūtinājumu.

Negaiss kavējās. Izskatījās, ka tas speciāli gaidīja, kamēr pietuvošos mājai. Tikai divus soļus pirms ārdurvīm, mani aplaimoja pirmās lietus piles.

Vakara pastaiga apkārt Dubkalnu karjeram

Atmiņa un prāta spējas

Arvien vairāk izjūtu, ka sarunas gaitā pietrūkst vai aizmirstas vārdi un notiek tāda kā domu buksēšanās, bremzēšanās. Iespējams, ka tas ir abu izslimoto kovidu vai arī vairāku anestēziju rezultāts. Bet varbūt pamazām sākas novecošana?

Ērču rekords

Braucām ar riteni garām meža zemeņu vietām. Nolēmu salasīt pāris odziņas, lai vakarpusē panašķojoties, uzbērtu virsū saldējumam. Pieliecos un sāku lasīt. Matus glāstīja garās smilgas. To šogad saaudzis pamatīgi daudz. Pēkšņi zem kreisās acs sajutu kaut ko kustamies. Notraucu ar plaukstu. Pār ķermeni pārskrēja tirpas, jo ieraudzīju, ka pa plaukstu tipina divas ērces. Momentā sāku purināt matus un vilkt nost kreklu. Trešā ērce atradās zem krekla. Nepakautrējos. Sāku vilkt nost un purināt arī sporta šortus. Vīrs pārsteigts iesaucās: “Tu pat mani pārspēji!” Viņš parasti ir tas, kuru iemīļojušas ērces. Neskaitāmas reizes tās rāpās augšup pa viņa spalvainajām kājām. Vienā reizē uz vīra bija pat divas ērces. Taču mani šodien vienā reizē apciemojušas trīs ērces. Un pie tam apmaiņā pret nieka trīsdesmit meža zemenītēm.

Atmetu malā visas garā riteņbraukšanas ceļojuma ieceres un ātrā tempā traucos mājup, lai kārtīgi izķemmētu matus un ielīstu dušā. Visu ceļu bija sajūta, ka pa mani rāpo nelūgtie asinssūcēji.

ID karte

Kad pirms mēneša vēlējos pieteikties ID kartes izgatavošanai (no 2023. gada 1. janvāra tā ir obligāta, bet es vēl līdz šim iztiku bez ID kartes), pieraksts manā pilsētā bija tikai uz septembra sākumu. Meklēju, vai iespējams pieteikties uz ātrāku datumu kādā citā tuvākā pilsētā. Tur situācija bija līdzīga. Beigās paveicās, jo kāds Ogrē bija atteicies no vizītes 1. jūlijā.

Pirms dažām dienām aizgāju noskaidrot, vai Ogres PMLP nodaļa pieņem arī rindas kārtībā. Tikai 50 cilvēkus dienā. Lai dabūtu numuriņus, cilvēki rindā gaidot jau pirms pulksten septiņiem.

Domāju, ka garās rindas ir tamdēļ, ka pēc pasēm un ID kartēm jānāk divas reizes. Kāpēc dokumentu kārtošanu nevarēja noorganizēt kā CSDD, kur auto vadītāja tiesības tiek izdotas vienā piegājienā?