Krievijas – Ukrainas karš (213. diena)

Vairākās Krievijas pilsētās notiek protesti pret mobilizāciju, taču Putins devies atvaļinājumā. Tāpat kā citas reizes, kad sūdi smeļas mutē, viņš aiziet pagrīdē nogaidīt “пока всё самo собой рассoсётся” (kamēr viss pats no sevis atrisināsies).

Slinkumdiena

Pirmā diena mēneša laikā, kad beidzot skolai negatavoju mācību materiālus, bet atlicināju laiku grāmatas palasīšanai. Biju jau piemirsusi, kā ir, kad pa dienu var paslinkot.

Priecājos un lepojos

Meita vakar aizbrauca uz Liepāju, lai divas nedēļas slimnīcā izietu praksi. Šodien nefroloģijas nodaļā esot pieņēmusi pacientus. Vakarā whatscapā atsūtīja ierakstu par dienas gaitām. Neliels, bet nozīmīgs citāts - “Es šodien pirmo reizi dzīvē tā kā ārsts strādāju. Man ļoti patika.”

Pareizā rīcība un nepareizā rīcība

Kad esmu kaut ko izdarījusi ne tā kā tas būtu pareizi, vienmēr sevi graužu, izjūtot pārspīlētu vainas apziņu. Nemāku kā citi to uztvert viegli – izdarīji un aizmirsi.

Pie datora

Tik salstu un ēdu. Salstu un ēdu.

Ko dzird vīrieši?

Rīt ar savu klasi braukšu ekskursijā. Kad vīrs devās uz veikalu, palūdzu, lai viņš visiem maniem skolēniem nopērk kādus gardumiņus. Tikai, lai nepērk mazās austiņas kā iepriekšējā reizē. Vīrs no manis visa teiktā, protams, ka atcerējās tikai vienu vārdu – austiņas. Tās arī nopirka.

Ventspilī

Ar klasi aizbraucu uz Ventspils Zinātnes centru VIZIUM. Pirmo reizi mūžā iemēģināju virtuālās realitātes brilles. Izjutu diskomfortu, jo apkārtējo pasauli dzirdēju, bet neko neredzēju.

Virtuālā realitāte liek izgaist patiesajai realitātei.

Pabijām arī Augsto tehnoloģiju parka nodarbībā “Nākotnes skola. Inženierzinātnes”. Secināju, ka var būt super puper telpas iekārtojums, super puper tehnoloģijas, bet, ja nav atraktīva un pārdomāta nodarbība, tad šim pasākumam nav nekādas jēgas.