Mana dienasgrāmata 2022

Dīvānsēdētājas tizlums

Pēc vakardienas kāpšanas Lemberga hūtē (mākslīgi radītais kalns Ventspilī), sāpēja kāju muskuļi. Knapi izlīdu no gultas, lai dotos uz 14. Saeimas vēlēšanu iecirkni.


Skolotāju diena

Skolotāju diena izvērtās pavisam klusa, jo aktuālākas bija ziņas par balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem. Pat ministre mūs piemirsa apsveikt. Kārtējo reizi. Kārtējā ministre. Kādu mēs gaidām attieksmi no sabiedrības, ja pat nozares ministre nav spējīga mums pateikt paldies.


Tumsas ekonomika

Jau kuro reizi no nelielām firmiņām saņemu pakalpojumus bez čeka. Pie tam pa ļoti lielu un, manuprāt, uzpūstu summu. Vai tiešām mūsdienās nodokļus maksā tikai valsts uzņēmumi? Tā jau vairs nav ēnu ekonomika, bet tumsas ekonomika.


Pie ārsta

Aizvedu mammu uz ARSu pie infektologa. Mūsu aizdomas apstiprinājās – māte saslimusi ar Laimas slimību. Pat lielo testu ar tādiem rādītājiem nebija vērts taisīt. Tagad nāksies 20 dienas dzert antibiotikas.

Kad septembra sākumā ar analīžu rādītājiem, kas tuvojās kritiskajai robežai, māte aizgāja pie ģimenes ārstes, tā pateica, ka mana māte kaut kad agrāk esot Laimas slimību izslimojusi. Neieteica nekādu antibiotiku kursu. Es uzstāju, lai mamma vēlreiz nodod analīzes pēc dažām nedēļām. Rādītāji, kas apliecināja baktērijas Borrelia burgdorferi klātbūtni, pēc mēneša bija palielinājušies jau 10 reizes.


Konkurss

Samsung jau otro gadu pēc kārtas skolēniem rīko starptautisku dizaina un tehnoloģiju konkursu “Solve for tomorrow”. No abām 10-tajām klasēm, ko mācu, izveidojām trīs komandas – "Dilles", "Zebras" un "Melnā zvaigzne".


Pēdējā minūte

Desmit minūtes pirms Samsung konkursa pieteikumu iesūtīšanas beigām, viens skolēns atsūtīja ziņu, ka izveidojis ceturto komandu, bet nav ne jausmas, kā to nosaukt. Ātrā tempā pildīju pieteikuma anketu un ieteicu komandu nosaukt “Pēdējā minūte”. Pieteikums tika iesniegts 23:57. Pēc trim minūtēm jau būtu par vēlu.


Pēdējā sēņošanas reize

Starp daudzajām dzeltenajām lapām pamanīt gaileni – tā jau ir meistarība.

Izskatās, ka sēņošanas sezona, kas šogad tā jau nav bijusi sevišķi dāsna, ir beigusies. Pat mušmires mežā neaug tādos kvantumos kā citus gadus. No meža mājās pārnesu trīs gailenes, vienu mazu beciņu un skaistu bārdveidīgu ķērpi.

Kad mežā bijām nogājuši prāvu gabalu, un vīrs jau atmeta cerību ieraudzīt kaut vienu mušmiri, es pamanīju šo jauko ģimenīti.

 

Tādu ķērpi, kas līdzinās gariem matiem, redzēju pirmo reizi.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.