Krievijas – Ukrainas karš (227. diena)

Agri no rīta tikām aplaimoti ar iepriecinošu ziņu – tilts, kas savieno Krieviju ar Krimas pussalu, degot, jo uz tā noticis sprādziens. Vakarpusē atvērām pirms gada no Madeiras atvesto tradicionālo ruma dzērienu ponču (poncha) ar marakujas garšu un nosvinējām ukraiņu pēdējo nedēļu uzvaras.

Kara sekas

Karš spiestā kārtā izmaina miljoniem cilvēku dzīves un ikdienas paradumus abās karojošajās pusēs.

Saulainā svētdiena

Saule apspīd zeltainās koku lapas. Pavisam drīz nebūs ne saules, ne lapu.

Krievijas – Ukrainas karš (229. diena)

Vairāku Ukrainas pilsētu, tai skaitā Kijevas centru, rīta agrumā, kad cilvēki posās uz darbu, satracināja vairāki raķešu sprādzieni, nogalinot un ievainojot civiliedzīvotājus. Skumji, bet izskatās, ka ietiepušos Putinu nekas un neviens nespēj atturēt. Cerība paliek tikai uz Nāvi.

Pirms laika

Atbraucu uz t/c Alfa stundu pirms vēršanas vaļā. Nemaz nebiju zinājusi, ka šo laiku var uzturēties veikalā. Sēdēju mīkstā krēslā un lasīju grāmatu.

Galvenais, lai kājām silti*

Kamēr pēdas aukstas, nekādi nespēju iemigt. Tamdēļ pēdējā laikā nākas gulēt siltās zeķēs.

* Citāts no latviešu kinofilmas “Emīla nedarbi”.

Sapulce

Novadīju pirmo vecāku sapulci savā dzīvē. Iepriekšējās neskaitāmajās vecāku sapulcēs biju pārstāvējusi otro pusi – vecākus.

Dvīņu gads

Manā klasē mācās dvīņu pāris un trīs skolēni, kuriem otrs dvīnis mācās citā klasē.

Dīvainais klepus

Klepus moka jau vairāk kā mēnesi. Īpaši vakarpusē.