Mana dienasgrāmata 2023

Kad ārā auksti un līst

Laika apstākļu dēļ izpalika brauciens uz Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgu. Tā vietā jau otro dienu pēc kārtas rakstīju par ekskursiju uz Azoru salām.


Patiesībā dzīvē viss ir vienkārši

Filmā dzirdēts citāts: “Mēs paši visu sarežģījam. Patiesībā dzīvē viss ir vienkārši.”


6. jūnijs, otrdiena

11.06.2023.

Laimes sajūta dažādās aktivitātēs

Vakarpusē pastaigājos pa mežu, un tieši tajā pašā maršrutā notika kaut kādas skriešanas sacensības. Kad garām aizsteidzās kārtējais aizelsušais un nosvīdušais skrējējs, pie sevis nodomāju: “Citiem laimes sajūtu rada mokpilna skriešana, bet citiem – lēna relaksējoša pastaiga.”


Viss mūsu dzīvē ir spēle – arī bērna audzināšana

Pajautāju vīram: “Vai tu gribētu šobrīd 8-10 gadus vecu bērnu?”

Vīrs: “Es spēli ar bērniem jau esmu izspēlējis. Otrreiz vairs nevēlētos spēlēt. Ir spēles, kuras iespējams pārtraukt jebkurā brīdī, bet spēle ar bērniem jāspēlē vismaz 20 gadu garumā.”

Mirkli padomājis piebilda: “IT sfērā garie projekti, kas ilgst vairāk kā 10 gadus, skaitās bezcerīgie projekti. Varbūt arī bērns savā ziņā ir bezcerīgais projekts, jo rezultāts ne vienmēr sakrīt ar vecāku sākotnējām vēlmēm un cerībām.”


GPT negatīvā puse

Jau kuro dienu cīnos ar mākslīgo intelektu, jo liela daļa tālmācības skolēnu pārbaudes darba jautājumos, kur jāizsaka savas domas vai jāanalizē, pasākuši izmantot GPT rakstītos tekstus.

Agrāk domājām, ka mākslīgais intelekts aizvietos/robotizēs medicīnas un rūpnieciskās iekārtas, taču tagad izskatās, ka mākslīgais intelekts pārņēmis arī radošo sfēru, respektīvi, sacer mūziku, stāstus un rada mākslu.


Jaunajā skolā

Izmantoju iespēju aiziet uz jauno Ogres Valsts ģimnāzijas ēku, kur vēl notiek labiekārtošanas darbi. Pastaigājoties pa telpām, radās divejādas domas. Tomēr nolēmu rīkoties kā Skārleta (“Vējiem līdzi”) - par problēmām domāšu augustā pēc atvaļinājuma.


Skolas augi

Izvācot savas mantas no skolas kabineta, puķu podus aizvedu mammai ar domu, ka viņas mājā būs vairāk vietas. Pagājušas tikai nieka 10 dienas kopš augi nodoti mammas aprūpē, bet jau vienam sākušas brūnēt un nobirt lapas. Paliku nikna (mammai to neizrādīju), jo šos augus, atvedusi uz mūsmājām, kopu visu attālināto mācību laiku. Tie izturējuši visus brīvlaikus (arī vasaras), atrodoties manā kabinetā, kad diezgan neregulāri nācu tos laistīt.

Varbūt augi juta, ka svešā vietā sveša enerģija? Pārnesu visus puķu podus uz savām mājām.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.