Pārēšanās periods

Visu to, ko vairākus mēnešus pazaudēju, pēdējās divās dienās uzaudzēju. Atkal sācies pārēšanās periods. Sēdēšana un ēšana kļuvusi par dienas “aktīvāko” nodarbi.

Kā krievus integrēt latviskā vidē?

Jau otro gadu vēroju jauniešus, kas uz latviešu vidusskolu pārnākuši no krievu pamatskolas. Secinājums visai bēdīgs, jo rodas iespaids, ka viņi dzimuši un auguši pavisam citā valstī un citā kultūrvidē. Ar latviešu valodā runājošajiem klases biedriem gandrīz nekontaktējas; turas savrūp; latviešu valodu pārzina vāji, kaut vecajā skolā skaitās, ka mācījušies bilingvāli. Un tas ir novadā, kur latviešu etniskais īpatsvars 81%. Bail domāt, kas darās Rēzeknē un Daugavpilī.

Ilgtošas klusēšanas un mazrunāšanas sekas

Jūtu, ka vārdu krājums sāk īzsīkt, un vārdi biežāk aizmirstas. Ja tas notiek ar dzimto valodu, ko var gribēt no svešvalodas.

Pārdomas par pensiju

Pensijas – legālā finanšu piramīda.

Omīte un mamma pensijā devās 55-os gados. Man līdz tādam vecumam atlicis gads, taču pensija nespīd vēl vismaz 11 gadus. Ar nosacījumu, ka pēc šiem 11 gadiem finanšu piramīda nebūs vēl sabrukusi, un pensija kā sociālā garantija pastāvēs.

Skaisti plīvo

Arī vējš var radīt ko skaistu.

Ogrē.

No tumsas līdz tumsai

Mēģināju izdomāt, kas šodien tāds īpašs noticis. Tik vien kā deviņas stundas (no tumsas līdz tumsai) pavadītas skolas ēkā.

Strīds

Pirmo reizi pa 20 gadiem kopš strādāju skolā, kolēģe (bez pedagoģiskās izglītības; skolā strādā tikai gadu) uz mani pacēla balsi. Pie tam jomas sapulces laikā, klātesot citiem kolēģiem. Viņai neesot paticis mans ieraksts jomas kopīgajā čatā. Tam esot bijis negatīvs tonis. Jā, atzīšos, ka vēlējos kādu rītu nedaudz pagulēt, jo darba tik daudz, ka naktīs guļu vien 4-as vai 5-as stundas. Un kā vispār pēc sarakstes, kurā nav nekādi emocionāli simboli, var noprast toni? Jomas vadītājai neesot paticis, ka es atļāvos pajautāt, kādi jautājumi tikšot risināti. Kopš kura laika ir aizliegts uzzināt sapulces mērķi?

Sapulce, kā jau iepriekš biju nojautusi, noritēja vien 10-15 minūtes. Svarīgāko, ko viņa pateica, mierīgi varēja atsūtīt kopējā čatā kā balss ierakstu.

Es nepiederu pie tiem cilvēkiem, kas aizvainojumā sāk raudāt, pamet telpu, aiz sevis aizcērtot durvis, demonstratīvi iziet no kopējā čata vai turpmāk satiekoties nesveicinās. Es uzvedīšos tieši tāpat kā agrāk, tikai paturēšu prātā mācību, ka ar šo cilvēku jākontaktējas pēc iespējas mazāk.

Darbs, darbs, darbs

Darba tik daudz, ka nav laika darbadienu vakaros pat ar ģimeni parunāt. Trīs darbavietas – tā nav joka lieta.

Produktīvi saīsinātā sapulce

Tālmācības skolā esmu iecelta kā jomas vadītāja. Lai taupītu savu un kolēģu laiku, pēc darba nemokot ne sevi, ne viņus ar obligāto tiešsaistes sapulci, šodien izveidoju video ierakstu ar tekstu, ko viņiem nosūtīt e-pastā. Kaut gan video sanāca vien 8-as minūtes garš, pie vizuālās prezentācijas, stāstāmā teksta sacerēšanas, balss ieraksta un video montāžas pavadīju vismaz 6-as stundas. Droši vien tas ir ilgāk, nekā būtu tad, ja gatavotos tiešsaistei, taču tagad esmu droša, ka tehnika nepievils, mani nemocīs lieks satraukums un pēc darba nebūs atkal darbs.