Dēla sapnis

Abi ar vīru sēdējām vienā istabā, bet katrs pie sava datora. Vīrs online spēlēja pokeri, taču visu laiku zaudēja. Es savukārt “griezu” online spēļu automātus. Man visu laiku veicās.

Kad dēls no rīta stāstīja mums savu sapni, viņš teica, ka es pēc kārtējā laimesta iesaucos: “Pametīšu darbu un turpmāk griezīšu tikai aparātus!” Atzīšos, ka realitātē nekad neesmu izmēģinājusi azartspēles. Dēla zemapziņa laikam paredz manā dzīvē kaut kādas izmaiņas. Kad skola piegriezīsies, nāksies apmeklēt kazino.

Krāsainība tumsā

Skolā pie loga pakāru krāsainu lampiņu virteni. Lai klase mājīgāka un bērniem prieks.

Rožu egles

Svētdien, pastaigājoties pa mežu, abi ar vīru noskatījām vējā nolūzušu egli, bet šodien salauzām zarus, lai pārklātu rozes. Tagad pēc manas rosīšanās zem meitas dzīvokļa loga “saaugušas” mazas eglītes.

Ikvakara seriāls

Pāris gadus nebiju skatījusies seriālus. Vīrs “uzsēdināja”. Tagad katru vakaru abi kopā skatāmies seriālu “Šeldons bērnībā”. Tas ir Šeldons Kūpers – ar Aspergera sindromu sirgstošais izcilais fiziķis no komēdijseriāla “Lielā sprādziena teorija.”

Kur pazudusi sievišķība?

Vidusskolnieces ietērpušās platās biksēs un maisveidīgos džemperos. Kur pazudusi sievišķība ikdienas apģērbā?

Nejauša sakritība

Pirms pāris dienām ciemojoties pie mums, meita pastāstīja, ka psihosomatiskās klīnikas vadītājs viņai piedāvājis būt par projekta vadītāju psihoterapijas jomā kādai Rīgas skolas vidusskolniecei. Meita piekritusi. Vakarā palūdza, lai sameklēju starp viņas vecajām skolas lietām projektu, ko kādreiz par bioproduktiem rakstījusi pati. Jāatsvaidzina taču atmiņa par to, kā projekta darbs rakstāms.

Šodien viena 12.-tās klases skolniece, kurai mācu tehnisko grafiku, man saka: ”Jūsu meita manai māsai būs projekta vadītāja.” Izrādās, ka viņas māsa – mana bijusī skolniece – tagad mācās kādā no Rīgas tālmācības skolām. Pavisam nejauša sakritība, - mana meita un viņas protežē no vienas pilsētas.

Lampiņglobuss

Pie Ogres Valsts ģimnāzijas ieejas būs lampiņglobuss.

Vai pasaulē pastāv līdzsvars?

Ap pulksten 18-iem, kad bija jau satumsis, vīramāte izdzirdējusi troksni. Lielām liesmām dega līdzās dzīvojošā kaimiņa šķūnis ar malku.  

Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka pasaulē pastāv līdzsvars. Protams, no vienas puses vīramātes kaimiņu žēl, bet no otras puses – viņš ir tik daudz slikta apkārtējiem darījis. Nav laikam neviens tuvākais kaimiņš, kuru viņš nebūtu nokaitinājis – vienam degvielu pa nakti no šķūņa zadzis; vīramātei mežā sazāģēto malku nozadzis un savai mātei aizvedis; lielā ātrumā ar motociklu cauri ciemam traucies ...

Ceļojums uz Lisabonu (1. diena)

* Pirms pāris mēnešiem, kad  airBaltic sāka “mētāties ar ķiršiem”, respektīvi, sāka piedāvāt atlaides, nolēmu, ka nebūtu slikti atkal kaut kur paceļot. Izpētīju kalendāru un konstatēju, ka novembra svētkos man iekrīt četras brīvas dienas. Kā būtu, ja kaut uz četrām dienām pelēcīgo aukstumu iemainītu pret sauli un siltumu? Ilgi nedomādama, nopirku divas lidmašīnas biļetes uz Lisabonu.

* Reisu uz Lisabonu Rīgas lidostā gaidīja kādi astoņi tumsnēji vīrieši. Neilgi pirms iekāpšanas lidmašīnā, pie viņiem pienāca vairāki lidostas robežsargi un palūdza uzrādīt dokumentus. Kaut kas nav bijis kārtībā (domāju, ka nelegālie imigranti), tāpēc visi svešie kaut kur tika aizvesti.

* Izlidojām pusotru stundu vēlāk nekā plānots, jo pāri Lisabonai bija pārvilkusies bieza miglas sega. Līdz ar to lidmašīnā nācās nonīkt sešas garas stundas - 4 ½ stundas lidojot un 1 ½ stundu gaidot. Mani tas neuztrauca, jo beidzot bija radusies iespēja ilgāku laiku veltīt grāmatas lasīšanai.

* Izrādās, ka novembrī saule nekur nav pazudusi. Tā tikai noslēpusies aiz biezās mākoņu kārtas. Kad baltajai debesmannai izlidojām cauri, debesis iekrāsoja spilgts zilums, un saule spīdēja tikpat spoži kā vasarā.

* Pirmo reizi piedzīvoju, ka mūsu lidmašīnai pa apakšpusi šķērsām lielā ātrumā aizlidoja cita lidmašīna.

* Vienā dienā salīdzinoši nelielā laika intervālā piedzīvoju gan -2,5⁰C, gan +20⁰C. Lidojuma brīvību ar patiesu baudu var izjust tikai tas, kas dzīvojis laikā, kad šāda brīvība pat sapņos nerādījās. Sveicu Latviju 105. dzimšanas dienā!

Pie mums koki nometuši pēdējās lapas, bet te vēl viss pilnā zaļumā. Lisabona.

Ceļojuma aprakstu lasīt šeit.