Ceļojums uz Lisabonu (3. diena)

Vai Lisabonā svētki katru svētdienu?

		Pūtēju orķestris jāja pa parku un vienlaicīgi spēlēja. Kā esot kustībā, var trāpīt uz pareizajiem taustiņiem?
		Garām Belemas tornim (Torre de Belem) aizpeldēja jahtu parāde.
		Dienas noslēgums trošu vagoniņā. Iekāpām, kad krēsloja, bet izkāpām jau pilnīgā tumsā. Un pagāja vien 15 minūtes.

Ceļojuma aprakstu lasīt šeit.

Ceļojums uz Lisabonu (3. diena)

No Lisabonas devāmies uz Sintru aplūkot greznās pilis. Nemaz nebiju cerējusi, ka vienā dienā spēsim izstaigāt četras no tām.

Vakarpusē vīram ieteicu, ka viesnīcā varētu nosvinēt manu dzimšanas dienu ar kūku un stiprāka dzēriena glāzi. Diemžēl veikalā nebija mazas alkohola pudelītes, tāpēc palikām vien pie kūkām. Kāds bija pārsteigums, kad, atverot viesnīcas istabas durvis, uz gultas ieraudzīju divas glāzes un nelielu vīna karafīti kā dāvanu no viesnīcas.

Dāvana no viesnīcas.

Ceļojuma aprakstu lasīt šeit.

Ceļojums uz Lisabonu (4. diena)

Pilnīgi skaudība pārņem, kad novembrī Lisabonas daba izdzīvo mūsu septembra sākumu, kamēr pilsēta jau ietērpta Ziemassvētku eņģeļu un zvaigžņu rotā.

Lisabona novembrī.

Ceļojuma aprakstu lasīt šeit.

Ilgas pēc siltuma

Vakar +18⁰C, bet šodien -10⁰C. Ilgojos pēc Portugāles siltuma. Ja būtu iespēja, droši vien pāris ziemas mēnešus labprāt pavadītu siltākā valstī.

Kā ir labāk?

1. variants. Viena darbavieta un daudz brīva laika, toties nav finansiālas iespējas vairāk kā reizi gadā doties tālākā ceļojumā.

2. variants. Trīs darbavietas un slodze no rīta līdz vēlam vakaram, ieskaitot brīvdienas, taču pārliecība, ka pāris reižu gadā būs iespēja izrauties ārpus šī vāveres riteņa, lai ceļojot nodotos atpūtai un pilnībā aizmirstu vergošanu.

Šajā dzīves posmā esmu izvēlējusies 2. variantu.

Mainītās lomas

Meitas pārdomas pēc pirmajām pacientu pieņemšanām: “Domāju, ka pacienti, kas nāks pie manis kā psihoterapeites, uztvers mani kā bērnu, taču patiesībā es jūtos kā pieaugušais, kas uzklausa bērnus.”

Ziema nāk

Sniegs plus lietus un pirmās ziemas traumas.

Ieskatos spogulī. Sejā izceļas saulē iedegušais degungals. Pie sevis labpatikā pasmaidu. Lisabona.

Mūsu sargs

Viens mans audzināmais, kas iestājies Zemessardzē un kam jau 18 gadi, uz nedēļu nosūtīts apsargāt Latvijas robežu. Tas nozīmē, kas viņš apsargā arī mūs.

Dēla mājdzīvnieks

Nemaz nezināju, ka dēlam ir mājdzīvnieks.

Dēls: “Manam zirneklim ir bērniņi!”

Es: “Ko? Kādam zirneklim?”

Dēls savas istabas stūrī pie datorgalda parādīja melnu punktiņu: “Skaties – tas ir mazais zirneklītis.”

Es: “Un kur tad ir lielais zirneklis?”

Dēls: “Tagad viņa nav. Viņš ir apgaitā.”

Atpakaļ pagātnē

Nemaz neticas, ka pirms četrām dienām biju vasarā. Otrdien ostīju parkā ziedošos augus, bet šodien pagalmā šķūrēju sniegu.