Mana dienasgrāmata 2023

Pieaugušo rotaļas

Lidojot virs Milānas, lūkojos pa iluminatoru uz miniatūrajām celtnēm, ceļiem, dzelzceļiem, raktuvēm un kanāliem. Skatoties no augšas, tie atgādināja bērnu rotaļlietas, kas spēlējoties izkārtojušās istabā uz grīdas. Nodomāju, ka arhitekti un pilsētplānotāji bērnībā tā arī spēlējušies, bet tagad spēlējas, esot pieauguši.

 

Skolai – nē!

Ļoti priecīga, ka nedēļu varēšu nedomāt par skolu.


Venēcija (Itālija)

Biju iedomājusies, ka Venēcija ir pilsēta, kurai cauri tek vairāki kanāli. Ja Rīgas centrā ir viens kanāls, tad Venēcijā – vairāki kanāli. Tikai klātienē esot sapratu, ka Venēcija izvietojusies uz daudzām nelielām līdzās esošām saliņām, kuras apskalo Adrijas jūras ūdens. Un šīs atstarpes starp saliņām arī veido tos kanālus, kuriem pāri var tikt, pārejot tiltiņiem. Līdz ar to vienīgais transporta līdzeklis Venēcijā ir laivas vai gondolas.

Vizināšanās ar gondolu nav lēts prieks.

Ja gribēsies paklausīties gondoljera dziedāšanā, nāksies vēl piemaksāt.

 

 

Ceļojuma aprakstu lasīt šeit.


Pazemes kanjons (Slovēnija)

Kad iegāju Skočjanas alā (Škocjanske jame), likās – kas te var būt interesants, jo stalaktīti un stalagmīti jau redzēti citās alās. Un tad – vooo! – milzīga izmēra pazemes kanjons (viens no lielākajiem pasaulē), ko radījusi upe Reka, izšķīdinot iežus ar pazemes ūdeņiem. Diemžēl alā nedrīkstēja fotografēt.

Netālu no alas ieejas atrodas skatu laukums.

 

Ceļojuma aprakstu lasīt šeit.


Plitvices ezeri (Horvātija)

Rudenīgas nokrāsas, ezeru zilzaļie ūdeņi, neskaitāmi ūdenskritumi un nobeigumā lietus. Šodien pastaigājāmies pa Plitvices nacionālo parku.

Teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais – 76 metri.

 

Ceļojuma aprakstu lasīt šeit.


Caurais miegs

Naktī modos augšā neskaitāmas reizes, jo no rīta bija paredzēts, ka dēls un meita opi vedīs uz slimnīcu operēt ādas vēzi. Kad neesi līdzās, uztraukumā vari sadomāties nezin ko.


Izstādē

Budapeštā apmeklēju Pjēra Ogista Renuāra izstādi. Uz Ungāriju bija atceļojis viens no maniem favorīta darbiem “Šūpoles”, ko esmu redzējusi Orsē muzejā Parīzē.

“Šūpoles” (1877). Uzgleznotie saules atspīdumi darbu padara caurspīdīgi maigu un ar kustības pieskaņu.

 

Šīs izstādes favorīts – glezna “Gabriela un Žans” (1895-1896), kurā attēlota auklīte ar vienu no mākslinieka dēliem. Puisēns sēž auklītei klēpī, un abi spēlējas ar govs figūriņu.


28. oktobris, sestdiena

31.10.2023.

Meistarība un nemeistarība

Pagājušo gadsimtu celtnēs izstrādātie arhitektūras elementu smalkumi apliecina amatnieku un celtnieku meistarību. To gan nevarētu teikt par mūsdienās ātrā tempā “uzceptajām” betona un stikla augstceltnēm.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.