Mana dienasgrāmata 2023

Vēlā raža

Ģērbusies biezā pufaikā, vīramātei palīdzēju lasīt vēlās avenes. Tās ražu dod līdz pirmajiem saliem.


Darbs tikai darbā

Nestādos priekšā, kā tas ir, ja darbs būtu jādara tikai darba laikā, bet ārpus darba laika nekas ar darbu nebūtu saistīts pat domās.

 

25

Meitai 25. Atbrauca jubileju nosvinēt mājās kopā ar mums, omu un opi. Kā bērnībā - sešatā. Iepriekš gan palūdza, vai mēs visa ģimene varētu paspēlēt galda spēles kā senāk. Pēc galda spēlēm tika šķirstītas bērnības grāmatas un pētītas skapjaugšas kastēs noglabātās rotaļlietas.

Meita: “Es pašlaik jūtos tuvāk tam, kāda biju 12 gados, nekā tam, kāda biju 18 gados.” Mans mīļais bērns, kas pusaudža vecumā uz daudziem gariem gadiem kļuva par dumpinieku un savas ģimenes vērtību noliedzēju, beidzot savās sajūtās un domās atgriezies mājās.

Meita: “Kad man bija 17 vai 18, tad domāju, ka 25-os gados būšu daudz sasniegusi.” Skatījos uz meitu un sapratu, ka lepojos ar šo jauno sievieti. Viņa dara to, ko vēlas un dzīvo tā, kā vēlas. Un tas ir lielākais sasniegums.


Garās rindas

Pienāca kārta riepas mainīt otrai mašīnai. Izbraukāju visus iespējamos mūsu pilsētas servisus – vai nu nepieciešams iepriekšējs pieraksts, vai nu milzīgi gara dzīvā rinda. Nolēmu nesteigties. Gan paspēšu.


Sēru vēsts paziņošana

Kad un kā bērnam vai pusaudzim paziņot sēru vēsti? Viena meitene šo ziņu saņēma stundas laikā. Paķēra somu un, histēriski raudot, izskrēja no klases. Nesapratu, kas notiek, tāpēc skrēju meitenei pakaļ līdz pat garderobei. Tikai tur uzzināju viņas uzvedības patieso iemeslu. Meitene bija šoka stāvoklī un nespēja adekvāti ne domāt, ne rīkoties.


Zelta rudens

Starp lietavām pagadījās īsta Zelta rudens diena. Tieši manas klases ekskursijas laikā.

 

Kaut kas negaidīts

Kopā ar saviem audzināmajiem Liepājā ap pulksten 22:30 aizgājām uz rokklubu, kas pieder mūsu naktsmītnes īpašniekam.

Ģimenes čatā uzrakstīju: “Aizgāju uz klubu.”

Meita: 


Pilsēta, kurā piedzimst vējš…

Visa klases nakšņojām vecā, nesiltinātā koka mājā Liepājas ostmalā. Pa dēļu šķirbām spraucās ziemeļu vēja dzestrā elpa. Es nosalu, bet jaunība izskatās, ka nesalst.


Ceļojuma gaidās

Diena veltīta koferu kārtošanai.

Kā es gaidu to mirkli, kad beidzot skolas maratonā apstāšos un atvilkšu elpu! Kaut uz īsu brīdi, atgriežoties vasarā. Koferī starp visām mantām ieliku 3 grāmatas.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vai tad, kad skatoties spogulī, cilvēks sevi sāk uztvert kā vecu, viņš sāk novecot arī mentāli?