Mana dienasgrāmata 2023

Aukstums

Latvijā fiksēts pirmais sniegs. Sēdēju pie ledus aukstajiem radiatoriem, ietinusies segā, un skatījos pa logu, kā vējš pluinīja kokus. Kad whatsappā apjautājos, ko meita dara, viņa atsūtīja video, ka devusies izjādē. Atradusi īsto laiku, kad saldēt gan sevi, gan zirgus.


Aukstums turpinās

Mājās tik auksti, ka drebuļi krata. Gaidu, kad tiks pieslēgta apkure. Kā pareizi kāds sociālajos tīklos rakstīja – cik ietaupām uz apkuri, tik notērēsim zālēs. Dēlam sākās iesnas.


Draudu vēstules

Ap 300 skolām esot izsūtītas draudu vēstules par spridzekli. Notikusi masveida skolēnu evakuācija.

 

Trijkājis

Jaunajā skolā pēc projekta mācību kabinetos nav paredzēti skapji apģērbam. Nevēlos savas virsdrēbes nosviest kur pagadās, tāpēc IKEA nopirku drēbju pakaramo. Vakarpusē aizbraucu uz skolu un pati saskrūvēju.

Trijkājis - drēbju pakaramais.


Vai tiešām naudas nekad nav par daudz?

Kad esi pieradis dzīvot pieticīgi, nezini, kā pienācīgi tērēt lielāku naudas summu. Vai tiešām naudas nekad nav par daudz?


Pēdējās gailenes

Pastaigu pa mežu apvienoju ar sēņošanu. Atradu vien piecas gailenes. Sēņu laiks noslēdzies.

 

Personīgais supervizors

Ja rodas nepieciešamība pēc konsultācijas, psihoterapeits var griezties pie supervizora – vairāk pieredzējuša terapeita ar lielāku praktisko un teorētisko bagāžu. To man atbildēja psihoterapijas rezidentūrā studējošā meita, kad pajautāju, kas ir supervizors.

Tad jau sanāk, ka arī es “piestrādāju” kā supervizors, ja vismaz reizi nedēļā meita atbrauc pie manis, lai pārrunātu, kā iet un uzklausītu manas domas.


Skāde

Otrdien nomainīju ziemas riepas, bet šodien vienai riepai izpūties gaiss. Domāju, ka jaunais ventilis brāķains vai arī sarūsējošais disks pie vainas. Izrādās – riepā iedzinusies rūsaina skrūve.

Riepa atkal tika ņemta nost un līmēta. Dārga sanāca tā ziemas riepu nomaiņa. It kā pati sev būtu iegādājusies ziemas apavus.


Pagrabā

Vīramāte palūdza, lai pagraba durvis no iekšpuses nosiltinām ar vatēto segu. Nekad iepriekš te – vēsumā, mitrumā un pustumsā – nebiju uzturējusies ilgāk par pāris minūtēm. Vai es spētu tādā telpā pavadīt vairākus mēnešus, kā mani vecvecāki, kad viņiem kara laikā tika nodedzināta māja? Nemaz nevaru iedomāties, kā tādā pagrabā janvāra sala spelgoņā izdzīvoja mans divus mēnešus par ātru dzimušais tēvs.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vai tad, kad skatoties spogulī, cilvēks sevi sāk uztvert kā vecu, viņš sāk novecot arī mentāli?