Mana dienasgrāmata 2023

Kraukļa aviošovs

Kāds krauklis laikam mums izrādījās. Laidelējās virs pļavas ķērkdams un tad ne no šā ne no tā brīvā kritienā krita lejup, kritiena laikā izveidojot četras vai piecas nelielas spirāles cilpas. Izskatījās iespaidīgi. Kā aviošova paraugdemonstrējums.


Lielā klusuma pauze

Naktī beidzās dziesmu un deju svētku nedēļa. Nezinu, vai tas tamdēļ, ka nav televizora un pēdējo gadu laikā esmu atradinājusies izjust tā nepieciešamību, vai arī tamdēļ, ka man nepatīk lielas cilvēku masas vienkopus (tas attiecas arī uz sociālajiem tīkliem), vai arī tamdēļ, ka viss jau ir redzēts un dzirdēts, nebija ne mazākās vēlmes skatīties un klausīties šos svētkus. Var jau būt, ka pēc kāda laika to nožēlošu, taču šobrīd savā dziesmā un dejā es ieturu lielu klusuma pauzi.

 

Kamēr es sēdēju

Aizgāju līdzi vīram uz upi. Viņš Daugavā makšķerēja, bet es, baudot pļavas ziedu saldeno smaržu un sienāžu nerimstošo sisināšanu, iekārtojos makšķernieka atzveltnes krēslā un lasīju.

Netālu no manis pa sev vien zināmu taciņu, čaukstinādama pērnā gada sabrūnējušās lapas, šurpu turpu skraidelēja bezbailīga pele. Ziņkārīga pīle gāzelēdamās atnāca izlūkot, vai makšķernieka somā nav kas gards. Pēc tam, laižoties prom, ar spārnu aizķēra makšķeres auklu, un makšķere iekrita ūdenī.

Vīrs zivs vietā no upes izvilka palielu vēzi. Man vajadzēja pieturēt spīles, kamēr no tā mutes tika laukā vilkts āķis. Atbrīvotais vēzis aizpeldēja.

Uz viena koka sēdošie strazdi vienlaicīgi pacēlās gaisā un kā melns mākonis pārlaidās uz citu koku.

Kamēr es sēdēju, man apkārt dzīve kūsāja.

Vēzis karājas makšķerauklā.

Vēzis atpakaļ ūdenī.


Sajūtas pēc veikala apmeklējuma

Zinu, ka daudzām sievietēm iepirkšanās sagādā baudu. Mani mocīja sirdsapziņa, ka par pirkumu esmu samaksājusi neadekvāti dārgi. Varbūt nevajadzēja pirkt?


Grāmatu izvēle

Ilgāk par stundu pavadīju “Zvaigzne ABC” grāmatnīcā, pārlapojot vairākus desmitus grāmatu. Izvēlējos divas. Pilnīgi neapzināti ar vienādu tēmu – vienu par divu vīriešu draudzību mūža garumā, bet otru – par divu sieviešu draudzību mūža garumā. Var jau būt, ka tādā veidā mēģinu kompensēt draugu trūkumu. Kaut gan - nē. Dzīvesdraugs taču arī ir draugs.


Ezītis

Katru nakti ap pulksten vieniem mūsu pagalmā medību apgaitā dodas ezītis. Man jau izveidojies ieradums ap šo laiku palūkoties pa logu. Vai tiešām ezītis būs arī šovakar?


Meža posts

Meža taku klāj mīksts un smaržīgs svaigi nobirušu skuju paklājs. Egles, kas vairākus gadu desmitu lepojās ar savu zaļo rotu, izģērbtas pavisam kailas. Noticis vērienīgs egļu astoņzobu milzgraužu uzbrukums. Ogres Zilie kalni vietām jau sāk līdzināties Spoku mežam.


Darbīgā skudra

Visa diena pagāja kā darbīgai skudrai, nēsājot no vienas istabas uz otru dažādas lietas un krāmējot tās koferī. Rīt visa ģimene dodamies vasaras ceļojumā.

 

Ceļojuma uz Melnkalni aprakstu lasīt šeit.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.