Mana dienasgrāmata 2023

Naksnīgā Ogre

Iespējams, ka tas šogad bija pēdējais vakara izbrauciens ar riteni.


Netīkamais ciemiņš

Saģērbos sporta tērpā, taču nūjas uz mežu šoreiz nolēmu neņemt. Ausīs iespraudu austiņas. Vienā rokā turēju mobilo telefonu, lai angļu valodas tekstu, ko klausos austiņās, varētu izlasīt ekrānā. Tieši tā pēdējā laikā esmu pasākusi raitā solī iziet savu meža trasi. Šoreiz gan līdzi paķēru maisiņu sēnēm. Un ne par velti. Gan pasportoju, gan vairāk kā stundu pamācījos angļu valodu, gan salasīju sēnes.

Viss jau būtu labi, bet vakarpusē, domādama, ka tā ir krevele, no pēcpuses nokasīju ērci. Paldies Dievam, nebija vēl paspējusi kārtīgi piesūkties. Iemetu tādu nedzīvu izlietnē un ar palielināmo stiklu mēģināju saskatīt, vai galva nav norauta un vai visas kājas pie vietas.

Nolēmu, ka ērci nenesīšu uz laboratoriju. Ja viņi konstatēs, ka ērce pārnēsā infekciju, es uztraukšos. Ja viņi konstatēs, ka ērce nav inficēta, es tāpat uztraukšos, jo pieļaušu, ka analīzes var būt kļūdainas.

Noskaloju ērci kanalizācijā. Labāk uztaisīšu asins analīzi pēc 3 nedēļām.


Stress

Stresoju, vai visu ieplānoto paspēšu sagatavot līdz mācību gada sākumam.


Spogulis nemelo

No rīta ieskatījos spogulī. Pelēcīga sejas āda ar ziliem riņķiem zem acīm. Atvaļinājums beidzies tikai pirms divām nedēļām, bet es jau izskatos tik nodzīta. Gatavošanās jaunajam mācību gadam un mācību materiālu rakstīšana pa naktīm dara savu postošo darbu.


Kad viens no otra atkarīgs

Ja no manis atkarīgs kāds cits, šo darbu cenšos izdarīt pašu pirmo, jo justos nelāgi, ja manas neizdarības dēļ otrs cieš. Tas ir arī viens no rādītājiem, pēc kā spriežu par cilvēka raksturu un attieksmi pret apkārtējiem.


1. septembra ziedi

Audzināmo dāvātos ziedus atstāju skolā, lai svētku sajūta skolu nepamestu arī jaunnedēļ.

 

Skolotāju balle

20 gadu laikā, strādājot skolā, nekad nebiju piedzīvojusi skolotāju balli ar dzīvo mūziku un jautru dancošanu. Skolotājam jebkādā vecumā ik pa laikam nepieciešams prieka dopings, jo ļoti daudz savas enerģijas nākas atdot jauniešiem.


Veiksmīga sagadīšanās

Meita pastāstīja atgadījumu, kas noticis ar draudzeni, apmeklējot atrakciju parku Krakovā.

Viens no amerikāņu kalniņiem, kur iespējams izbaudīt aizraujošu braucienu pa cilpveida sliedēm, iekārtojies virs ūdens. Lai gan informācijas stends brīdināja, ka mobilos telefonus labāk nelietot, jo tie var iekrist ūdenī, meitas draudzene, apsēdusies pirmajā vagoniņā, nolēma braucienu nofilmēt. Kad atrakcija beidzās, atklājās, ka stiprā pretvēja plūsma telefonu draudzenei no rokām bija izrāvusi. Kad abas esot aizgājušas pie uzrauga, lai dalītos ar savu bēdu, klāt pienākušas divas pārsteigtas pusaudzes un uzraugam pateica, ka brauciena laikā esot noķērušas lidojošu telefonu. Tāda sagadīšanās!

Meitas draudzene abām pusaudzēm kā pateicību piedāvāja nopirkt to, ko viņas vēlas. Meitenes izvēlējās brauciena fotogrāfiju. Starp visām bildēm gan neatrada tādu, kur redzams lidojošs telefons, taču atrada tādu, kurā telefons jau bijis noķerts.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Cik daudz sava laika nākas iztērēt, darot to, ko vajag, nevis to, ko gribas?