Velo sezonas atklāšana

Atklājām riteņbraukšanas sezonu. 26 kilometri pirmajā reizē laikam tomēr par daudz. Kad nokāpu no riteņa, par sevi lika manīt pēcpuse.

Pie Ogresgala gājēju tilta.

Vienā upes pusē lapu koki vēl kaili, bet otrā upes pusē ievām jau raisās pumpuri.

Atceltā ārsta vizīte

Manī jau sāk parādīties arvien negatīvāka attieksme pret ārstiem.

Pirms pāris mēnešiem biju veikusi tēvam pierakstu uz šodienu pie Paula Stradiņa KUS neirologa, kas specializējas Parkinsona pacientu ārstēšanā. Par to, ka tiks pacelta vizītes maksa no 60 eiro uz 70 eiro, ziņu saņēmu pirms pāris nedēļām (pie šī ārsta nav valsts apmaksātas vizītes). Pagājušajā nedēļā, atgādinot par vizīti, man zvanīja robots un pienāca īsziņa telefonā. Lai galīgi pārliecinātos, ka mēs tiešām būsim, piektdien vēl piezvanīja reģistratūras darbiniece.

Šodien rīta pusē saņēmu zvanu no poliklīnikas, ka vizīte tiekot atcelta. Ja tā nebūtu jau trešā vai ceturtā reize pie šī ārsta, kad vizītes tiek pārceltas, es būtu saprotoša. Pieņemtu, ka viņš piedalījies smagā operācijā un pēc nakts dežūras ir piekusis. Taču šādi notiek jau sistemātiski. Nu tad kāpēc tu esi pieteicies pieņemt pacientus poliklīnikā, ja nespēj ar to tikt galā?

Šodien dienas plāni tika izjaukti pieciem mūsu ģimenes cilvēkiem.

Sahāras putekļi

Smirdīgiem dūmiem izdaloties un izsitot elektrības korķi, nosvila tvaika nosūcējs. Jau trīs dienas tiek ziņots, ka Latvijai pietuvojies Sahāras tuksneša putekļu mākonis. Ar vīru smejoties nospriedām, ka vainīgi bijuši Sahāras putekļi.

Izturēšos it kā nebūtu neko pamanījusi un sapratusi

Esmu kā vīnoga, no kuras gadu gaitā izspiests viss vitaminizētais labums. Tagad rūgstu un pelēju nevienam nevajadzīga. Tā būtu man jājūtas, jo kolēģe – skorpions – izskatās, ka turpina dzelt. Es tik pasmaidu pie sevis. Izturēšos it kā nebūtu neko pamanījusi un sapratusi.

Krasās temperatūras svārstības

Pirms trijām dienām (31. martā) Jūrmalas smiltīs sēdēja galīgi pliks divus gadus vecs bērns un pļackājās ar rokām pa ūdeni. Šodien no rīta es no mašīnas tīrīju sniegu. Nācās no skapja vilkt laukā ziemas mēteli un cimdus, jo naktī termometra stabiņš bija noslīdējis zem 0⁰C.

Dejošana – mans bērnības neizsapņotais sapnis

Pirmo reizi mūžā centos dejot pēc noteikumiem. Aizgāju uz līnijdeju nodarbību. Tā kā grupā gandrīz visas dejo desmit un vairāk gadus, vadītāja ar mani neķimerējās. Iesākot jaunu deju, viņa dejotājām pateica kaut kādus man nesaprotamus norādījumus, un viņas uzreiz zināja pareizo soļu secību.

Pusotru stundu nolēkāju kā kaza, izmisīgi mēģinot neizlaist no acīm vadītājas kājas, taču nespēju ne ar redzi, ne ar prātu tām izsekot. Nodarbības beigās sapratu, ka vienīgais elements, kas šodienas līnijdejās man izdevās, bija gurnu grozīšana stāvot uz vietas. Un arī tas bija tikai dejas ievadmūzikā.

Pēc nodarbības galvu pārņēma pamatīgs juceklis, jo esmu radusi visu salikt pa “plauktiņiem”, bet tik ātrai darbībai, kurai nespēju izsekot, nevarēju izveidot nekādu sistēmu. Neesmu taču stulba. Atradīšu youtube deju soļus un mājās vingrinoties, pamazām iemācīšos.

P.S. Iepriekš biju domājusi, ka katrs vadītājs pie mūzikas izdomā savu horeogrāfiju. Izrādās, ka katrai dziesmai ir savi līnijdejas soļi. Ja sapulcētos kaut vai tūkstotis dejotāju, viņi visi dejotu vienādi.

Filmēšana

Skolā notika filmēšana. Šogad jau trešā. Tika filmēta skolas reklāma. Nebiju plānojusi, bet nācās tēlot modeli, ko skolēni zīmē.

Agrais pavasaris mežā

Kopā ar vīru izstaigāju zilo un balto vijolīšu meža taku. Lietus mirga un dienas pelēkums nepavisam nemudināja ziedus atvērties. Toties pie sūnām apaugušas kritalas, zem pērnā gada lapām, pamanīju vairāku murķeļu zeltainās micītes.

Dižā bisīte (murķelis).

Greznie pavasara ziedi

No hiacintēm un rozēm noņēmu pirms trijām dienām uzliktos egļu zarus. Siltās Lieldienas pasteidzinājušas grezno ziedu uzplaukšanu dobē pie meitas dzīvokļa loga.

Trešdienas sniegs ziedus noguldījis gar zemi.   Trīs gadu laikā esmu sapirkusi vairākus desmitus pārcenotu hiacinšu sīpolu. Atzīšos, ka vēl deviņi nesen nopirkti sīpoli gaida siltāku laiku, lai tiktu iestādīti šajā pat dobē.

Izglītības ministrija tikai degradē

Izglītības ministrija ar grandiozo projektu Skola 2030 veicinājusi jaunās paaudzes nemācīšanos. Nu jau četru gadu garumā pat svarīgākajos vidusskolas mācību priekšmetos nav pieejamas mācību grāmatas. Pa šo laiku liela daļa jauniešu sapratuši, ka mierīgi var iztikt gan bez teorijas lasīšanas, gan bez patstāvīgas mācīšanās. Nav nekāds brīnums, ka centralizēto eksāmenu vērtējumi ar katru gadu tikai pasliktinās.