Trīspadsmitā diena

No acīm noņēmu pēdējos plāksterus. Skatoties uz rētu izvietojumu un šuvju veidu, rodas sajūta, ka katru aci apstrādājis cits ārsts.

Slaidā egle   Lai gan mēs ar dēlu esam saaukstējušies, meita pieteicās rīt atbraukt ciemos. Viņa nebaidoties aplipināties, jo pati esot saaukstējusies. Jūtu, ka rīt būs forša vīrusu ballīte.   Nācās no gultas apakšas izvilkt lielo koferi ar egli. Kad atvēru, virspusē pamanīju egles kātu un egles galotni. Pie tā arī paliku. Dziļāk koferī nemaz nelūkojos. Šogad mūsu egles dizains līdzināsies palmai.

Ziemassvētku gaidās

Mani apsēdis pretīgs vīruss. Katra klepošanas reize kļūst par pārbaudījumu ar stiprākām galvassāpēm.

Meita Ziemassvētkos uzdāvināja Dadzīša zīmējumu, jo bija redzējusi, ka lasu grāmatu “Ciglītis”. Dadzītis jeb ciglis ir žubīšu dzimtas putns, kas sastopams arī Latvijā. Tādu skaistuli dabā gan neesmu redzējusi.

Vakarpusē spēlējām galda spēles. Kā senāk, kad bērni bija mazi.

Sapņi Ziemassvētku naktī

No rīta vīram stāstīju, ka redzēju sapni. Ar kaimiņiem “mērījāmies”, kuri turīgāki – mēs vai viņi. Pats dīvainākais, ka līdzvērtīgi naudai līdzās uz galda tika novietota kaudzīte ar mājās pieejamajiem cīsiņiem, sardelēm un desām, kas arī bija noteicošie bagātības rādītāji. Vīrs nosmējās, ka mans sapnis velk uz padomijas laikiem.

Pēc tam viņš pastāstīja savu sapni. Darba sapulci vadījis kāds nepazīstams priekšnieks, kurš pajautājis, vai klātesošajiem patīk vecā padomju laika krievu filma (vīrs precīzi neatcerējās kura, bet bijusi labi zināma). Visi teikuši, ka nepatīk. Tad priekšnieks teicis, ka tieši tāpat esot ar vecajiem kadriem – no jaunā gada viņiem vairs netikšot maksāta alga. Tai skaitā manam vīram.

Atpūta

Laika it kā daudz, bet nekas prātīgs pa dienu netiek izdarīts. Vai tā ir īstā atpūta?

Konspirācija

Zilumi zem abām acīm mazinājušies. Nu tie līdzinās Nice logotipa ieliektajai formai. Pietonēju, tomēr cauri tonējumam tik un tā izspraucās zilā nokrāsa. Lai nepiesaistītu lieku uzmanību ar lielajām, melnajām brillēm, ieejot veikalā, uzliku tālumā skatāmās brilles. Briļļu rāmja apakšējās maliņas precīzi uzgūla virsū nomaskētajām zilumu vietām. Toties preces un preču cenas, ko vēlējos ieraudzīt tuvumā, miglojās. Nemitīgi nācās skatīties pāri briļļu augšējai malai. Tā arī staigāju pa veikalu, brilles uz deguna stutējot augstāk un noslidinot zemāk.

Pie tēva slimnīcā

Kā var nesajukt prātā? Pakustēties nevar. Paēst caur muti nevar. Elpot caur degunu nevar. Parunāt nevar. Labi, ka mūs dzird un spēj atbildēt kaut ar acīm. Muskuļi kļūst arvien vājāki. Ārsta atvēlētā pusstunda ir par maz, lai paspētu izmasēt un izvingrināt viņa rokas un kājas. Katra diena mazina cerības viņu piecelt no gultas. Un izskatās, ka garo brīvdienu dēļ vēl tādas daudzas novājināšanas dienas priekšā. 

Darbs svētku dienās

Nav pirmais gads, kad valdība pieņem likumu vai likuma grozījumus, kas stājas spēkā no 1. janvāra, bet programmētājiem tas tiek paziņots decembra nogalē. Kamēr citi svinēja Ziemassvētkus un atpūtās garajās brīvdienās (šogad sanāca sešas brīvas Ziemassvētku dienas), vīrs strādāja.