Man tevis ļoti pietrūkst

Jo vairāk laika kopš bērēm pagājis, jo arvien vairāk apzinos, ka tētis ļoti pietrūkst. Viņa klātesamību jūtu ik dienu, jo savu roku tēvs pielicis daudzām lietām, ko ikdienā izmantojam dzīvoklī, dārzā vai garāžā. Atmiņas uzdzen skumjas, un es pēdējās dienās raudu.

Esmu mēģinājusi sev iestāstīt, ka tēvs aizbraucis uz ilgu laiku prom. Taču grūti pieņemt, ka viņš nekad neatgriezīsies. Mamma tēvu sapnī redzējusi jau trīs reizes. Meita – vienu reizi. Pie manis gan viņš nav nācis.

Smidzināja lietus. Kapos apgriezu pirms mēneša stādītos krūmiņus, lai tiek augtu kuplāki.

Skolas dežurants

Kolēģi aizbrauca divu dienu ekskursijā uz Daugavpils pusi. Nevēlējos pazaudēt divas pilnas dienas, tāpēc atteicos. Līdz ar to pāris stundas nācās skolā pildīt dežuranta pienākumus, atbildot uz telefona zvaniem.

Kapu diena

Nelāgs datums un nelāga nedēļas diena. Kā vīrs teica, man šodien kapu diena.

Vakar tēva kapam tika uzlikts piemineklis un apmale. Mammu jau iepriekš brīdināju, ka pieņemts to darīt tikai pēc gada, ļaujot zemei nosēsties, taču viņa gribēja, lai kaps sakopts izskatītos jau tagad. Nestrīdējos.  

Šorīt uz tēva kapu kopiņas sastādījām efejas.

Savukārt pēcpusdienā braucu uz Latgali, pa ceļam iebraucot Viļānos, lai sakoptu savas omītes un opja kapus. Opis nav mūsu asins radinieks, bet kopš bērnības es viņu uzskatīju par savu opi.

Pirms pāris mēnešiem no Rēzeknes arhīva tika atsūtīts opja testamenta noraksts, kurā viņš savu Viļānu centrā esošo 1 ha zemes īpašumu, uz kura šobrīd atrodas bērnudārzs, novēlēja pilsētas Domei, bet ar tādu norunu, ka Dome sekos, lai viņa un viņa vecāku kapavieta tiktu uzturēta kārtībā. Nezinu, kāds ir juridiski noteiktais testamenta darbības ilgums, bet pēdējos vairāk kā 10 gadus (opis nomira 2008. gadā) neesam manījuši, ka kāds cits bez mums koptu viņa kapu.

Visvairāk mani šoreiz pārsteidza nevis tas, ka Dome ilgstoši nepilda savu tiesisko pienākumu, bet tas, ka līdzās opja kapam uz taciņas bija vēl no rudens palikusi liela lapu un zaru čupa. Līdzko tiks ievēlēta jaunā Domes vadība, rakstīšu iesniegumu. Vai tiešām kapos nav neviens, kas seko līdzi kārtībai?

Ar sarkanu ovālu apvilku opja kapavietu, bet tai līdzās kopš rudens atrodas vecu lapu kaudze.

Ābolītis

Nobraucu garām vecajam omītes dzīvoklim. Uz virtuves loga vairs nerotājās no vitrāžas krāsām veidotais ābolītis, ko pirms daudziem gadiem bērni uzdāvināja Viļānu omītei. Jaunais īpašnieks ielicis jaunus logus.

Vai tas bija sapnis?

Nezinu, vai tas bija sapnis vai apzinātas domas pusmiegā. Redzēju tēvu, kādu viņu atceros veselu, kad vēl nebija saslimis ar Parkinsonu. Apķēros viņam ap kaklu un vairākas sekundes cieši piespiedos, nevēlēdamās laist vaļā. Klusi uz viņa pleca raudāju.

Pēc pamošanās bija sajūta, ka patiešām esmu satikusies ar tēvu.

Zemesvēžu medības

Vīramātes dārzs pilns ar zemesvēžu alām. Abi ar vīru stāvējām dārza vidū un uzmanīgi vērojām. Līdzko sakustējās zemes virsma, kas liecināja, ka tiek veidota jauna ala, zemē tika ietriekta lāpsta un kopā ar zemi laukā izcelts zemesvēzis. Tā mēs nomedījām kādus desmit. Nekad agrāk neko tādu nebiju darījusi.

BIS sistēma

Vēlējos BIS sistēmā (Būvniecības Informācijas sistēmā) uzskaitīt, kādas ēkas manā dārzā ir nojauktas un ko paredzēts tuvākajos gados dārzā būvēt. Nomocījos vairāk kā divas stundas. Tik vien kā sapratu, ka šī platforma ir vēl lēnāka un sarežģītāka par medicīnas personāla neieredzēto e-veselību. Beigās uzrakstīju iesniegumu brīvā formā.

Velo sezonas atklāšana

Vakarpusē abi ar vīru nolēmām atklāt riteņbraukšanas sezonu. Pirmajā reizē izvēlējāmies īsāku maršrutu – līdz Ogres trikotāžas kombinātam, tad gar Daugavas molu līdz Lild veikalam un visbeidzot cauri Ogres centram mājup.

Kad uzbraucām uz mola (1.), pa kuru var pārvietoties tikai gājēji un riteņbraucēji, mums pa priekšu aizbrauca melnas krāsas mašīna. Nodomāju, ka tā brauc uz attīrīšanas iekārtām (2.), taču mašīna turpināja ceļu tālāk. Kad mēs pietuvojāmies Strēlnieku piemiņas zīmei (3.), jauns vīrietis šoferim rādīja, ka, nogriežoties pa kreisi (4.), iespējams nokļūt uz lielās šosejas. Mēs pabraucām garām stāvošajai mašīnai un turpinājām ceļu taisni. Pamanīju vien to, ka šoferis līdzinās gopņikam – ar skūtu galvu, saulesbrillēs, Adidas treniņjakā un melnā BMW.

Kad mola noslēgumā piebraucām pie stāvā uzkalna (5.), pietuvojās mašīna. Sapratusi, ka gopņiks laikam nav vietējais, piegāju, lai pabrīdinātu, ka, uzbraucot uzkalnā, viņš nevarēs nokļūt uz Daugavpils šosejas. Teicu, lai atpakaļgaitā brauc līdz ceļam (4.), kas viņam ticis rādīts jau iepriekš. Izskatījās, ka šoferis netaisās to darīt. Vīrietis teica, ka viņam ar mūsu pilsētas mēru (Helmani) paredzēta tikšanās pie Ogres bākas otrā tilta pusē. Mudināju, lai izkāpj no mašīnas laukā un pats pārliecinās, ka tālāk strupceļš. Šķita, ka vīrietis manī neklausās. Piedāvāja pievienoties abu (viņam līdzās sēdēja tikpat neadekvāta līdzbraucēja) kompānijai. Kad atteicos, pateica, ka es varot viņu filmēt TikTok un sāka braukt kalnā. Ticis tur ar kādu piekto piegājienu, uz gājēju ceļa pagriezās pa labi. Nobrauca pāris metrus un apstājās. Domājām, ka mēģinās atpakaļgaitā kaut kā nokļūt uz lielās šosejas, taču mašīna uz slīpuma sasvērās un pa betonēto aizsargmolu lēnām sāka braukt lejup uz upi. Kad pietuvojās ūdenim, apstājās. Zvanīju uz 112.

Lai gan policijas ēka atrodas 100 metrus no notikuma vietas, policija ieradās pēc pāris minūtēm. Līdzko policisti pietuvojās automašīnai, šoferis palaida vaļā bremzes, un mašīna līgani ieripoja upē. Pabrauca gabaliņu uz priekšu, un sāka lēnām grimt dūņās. Abi pasažieri pa lūku izrāpās uz mašīnas jumta.

Ugunsdzēsēji ar savu piepūšamo laivu čammājās. Pirmie pie cietušajiem ar motorlaivu piebrauca makšķernieki. Mašīnu no upes laukā vilka līdz pat tumsiņai.

Kāda mašīna?

Pirms mēneša, kad kopā ar vīru apbraukājām vairākus auto salonus, iebraucām arī Krasta ielas Opel centrā. Šodien man zvanīja tirdzniecības menedžeris un jautāja, kā sokas ar mašīnas pirkšanu. Teicu, ka pasūtījām Škodu.

Vīrietis jautāja: “Kādu modeli?”

Uz sitiena aizmirsu modeļa nosaukumu, tāpēc godīgi pateicu: “Neatceros.”

Vīrietis manāmi pārsteigts: “Jūs nopirkāt mašīnu un nezināt kādu?”

Nu un kas, ka neatcerējos markas nosaukumu. Nekaunos no tā. Man mašīna ir pārvietošanās līdzeklis. Un tikai.