Mana dienasgramata 2025

Saulīti gaidot

Kāpēc mums ir tik maz saulainu dienu? Tu sagaidi to saulīti ar cerību, ka beidzot sācies pavasaris, bet še tev – nākamā diena atkal mākoņaina, lietaina un auksta. 

Ticēdama meteorologu prognozēm, ka šonedēļ gaidāmi līdz pat +250C, aizbraucu uz darbu bez vējjakas – ģērbusies vien jakā. Pa dienu rīta vāro saulīti nomainīja lietavas un vēsums.


17. aprīlis, ceturtdiena

16.04.2025.

Satraukums ne pa jokam

Domājot par rītdienas lidojumu un turpmākajām piecām brīvdienām, darba diena paskrēja nemanot. Taču pārnākot mājās un izlasot booking.com atsūtīto vēstuli, sajutos kā aplieta ar aukstu ūdens šalti. Apartaments (laikam privāts dzīvoklis), kuru biju rezervējusi un apmaksājusi jau pirms vairākiem mēnešiem un ar kura īpašnieku sazinājos pirms divām dienām, pēkšņi atteica rezervāciju steidzama remonta dēļ. Pieļauju, ka tā bija tikai atruna, jo droši vien Lieldienu brīvdienās kāds piedāvājis lielāku summu.

Esmu radusi visu saplānot laicīgi, tāpēc pēdējā brīža izmaiņas, sevišķi tāpēc, ka tās skar citu valsti un svešu valodu, mani pamatīgi satrauca. Vai būs vēl iespēja par pieņemamu summu atrast kādu viesnīcu pilsētas centrā? Veidojot ceļojuma plānu, biju kārtīgi izpētījusi sabiedriskā transporta kustību, rēķinoties ar vietu, kurā paredzēts apmesties. Vai tiešām man nāksies šo nakti veltīt visa ceļojuma plāna pārskatīšanai?

Drudžaini sāku meklēt citu naktsmītni un atradu viesnīcu (par gandrīz divreiz lielāku cenu, bet tas jau vairs nebija aktuāli, jo svarīgākais bija dabūt vietu zem jumta) pāris kvartālus no iepriekšējā apartamenta.

No kļūdām mācāmies. Turpmāk rezervēšu tikai viesnīcas. 

 

Rozā zefīrs pie benzīntanka

Dekoratīvās ķiršveida plūmes ziedu kupena līdzinās maigam, pufīgam rozā zefīram.


Sagadīšanās

Pirmo reizi gadījās lidostā satikt kolēģi. Es Lieldienas pavadīšu Alikantē, bet viņa pie mazbērniem – Prāgā.

 

Ceļojums uz Alikanti (1. diena)

Kad Alikantē atradām savu viesnīcu, nobrīnījos, kāpēc visas ielas garumā izliktas baltu krēslu rindas. Kā izrādījās, viesnīca atradās uz ielas, kur vakarpusē notika iespaidīgais Lieldienu gājiens. Kamēr skatītāji to vēroja sēžot uz krēsliem, mēs gājienu skatījāmies no savas istabiņas balkona. Beigās sanāca, ka viesnīca bija pat labākā vietā nekā iepriekš rezervētais apartaments.

Skats no 6. stāva balkona uz baltajiem krēsliem, kas sagatavoti skatītājiem.

Svētajā Lieldienu nedēļā Spānijā notiek grēku nožēlošanas gājieni, kuros reliģisko brālību locekļi no baznīcas cauri pilsētai dodas uz katedrāli.

Kad bija jau satumsis, bungām rībot un taurēm skanot, gājienā devās savdabīgi ģērbti tēli. Nesapratu, kāds Lieldienām sakars ar spicām kapucēm, jo tās radīja asociācijas ar rasistisko kustību ASV. Izrādās, ka Spānijā jau kopš viduslaikiem reliģiskās brālības tērpjas garos apmetņos un ar spicām kapucēm, kas neaizklātas atstāj vien acis. Viduslaikos šādas kapuces bija jāvalkā tiem, kurus par vainīgiem uzskatīja Spānijas inkvizīcija. Kad inkvizīcija tika likvidēta, kapuces kā soda un grēku nožēlas simbolu pārņēma katoļu brālības.

Sievietes bija tērpušās melnā kleitā ar melnu mežģīņu plīvuru, kas piestiprināts pakauša daļā.

Krāšņajā gājienā uz milzīgiem postamentiem tika nestas (zem audumiem, kas apklāja postamentus, nevarēja redzēt cilvēkus, bet nesēju bija ļoti daudz) lielas reliģiskas statujas, kas izskatījās patiešām iespaidīgi.

 

Ceļojuma apraksts šeit.


Ceļojums uz Alikanti (2. diena)

Braucienu uz Santa Pola pilsētu izvēlējos tāpēc, lai dabiskā vidē redzētu flamingo. Gluži kā pie mums ūdenstilpnēs ierasti putni ir gulbji, te līdzās daudzstāvmājām sāls dīķos mitinās flamingo.

Santa Pola pilsētā sāls dīķos iegūst sāli. Te ir arī Sāls muzejs.

 

Pilsētā Elche galvenokārt aug tikai palmas, kas šeit aktīvi tika stādītas un audzētas 8.-10. gadsimtā. Šobrīd Elches teritorijā ir lielākā palmu plantācija Eiropā. Te aug vairāk nekā 200 000 palmu. Kopš 2000. gada palmu dārzs iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Droši vien tas ir turīgo spāņu rajons, gluži kā pie mums Jūrmala.

Tikai te priežu vietā lepno īpašumu pagalmos aug palmas.

 

Lai gan Spānijā ir silti, salīdzinot ar Latviju, vīrs atzinās, ka viņš nespētu dzīvot vidē starp palmām un sukulentiem.

 

Ceļojuma apraksts šeit.


Ceļojums uz Alikanti (3. diena)

Katru reizi izejot uz viesnīcas balkona, priecēja skats ar kalnu un Santa Barbara cietoksni. Arī tad, kad atradāmies Santa Barbara cietoksnī, izdevās ieraudzīt mūsu istabiņas balkonu. Labs orientieris bija katedrāles zilais jumts.

 

Skats no viesnīcas balkona.

 

Jaunais vienmēr ir interesanti. Vairāk vai mazāk, bet interesanti tāpat.

Vīram dienas gaitā jautāju: “Vai šodien par darbu nedomāji?”

Vīrs atbildēja: “Nē. Es pat aizmirsu, ka strādāju.”

 

Ceļojuma apraksts šeit.


Ceļojums uz Alikanti (4. diena)

No visiem apskates objektiem, kurus apmeklējām ceļojuma laikā, šodienas pārgājiens gar zeltainajām smilšakmens pludmalēm likās vispievilcīgākais un mūsu vērtējumā ieņēma 1. vietu.

Dabas rezervāta Cabo de la Huerta smilšakmens klintis un pludmale.

 

Kad no 12 kilometrus garā pārgājiena gar jūru devāmies ar tramvaju līdz viesnīcai, tramvajā ietriecās vieglā automašīna. Nācās sēdēt ieslēgtā tramvajā un gaidīt policiju.

 

Ceļojuma apraksts šeit.


Sejas apdegums

Saulē apdegušo ķermeni iespējams noslēpt zem apģērba, bet seju… To rotā saulē iedegušais sarkanais deguns un sarkanā piere, kuras vienā pusē dēļ matu šķipsnas palikusi balta josla.

Aizsūtīju savu bildi meitai. Viņa līdzjūtīgi atrakstīja: “Ārprāc!”


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Ja mūsu domas materializējas, varbūt mirušie tās spēj lasīt. Tad arī mana dienasgrāmata kļūst par tiltu starp esamību un neesamību, starp dzīvajiem un mirušajiem.