Nekas no tā nenoderēja

Pēc darba braucu uz Rīgu, lai visas vakar nopirktās medicīnas lietas un iznomātās medicīnas ierīces atgrieztu atpakaļ.

Intīmi un klusi

Negribu ne ar vienu citu dalīties savās bēdās. Ar mammu nolēmām, ka bērēs piedalīsimies tikai mēs – seši vistuvākie. Nebūs ne svešu cilvēku sacerētas bēru uzrunas, ne mācītāja sprediķi, ne mūzika. Būs intīmi un klusi.

Tik ļoti pietrūkst tēva

Visu nakti līdz pat 6-iem no rīta apkopoju ģimenes filmiņas ar pasākumiem, kuros redzams tēvs. Pagulēju divas stundas un uz darbu.

Kad darba nedēļa beidzās, ļāvu vaļu jūtām. Vairākas reizes pēc kārtas skatījos samontēto video un raudāju. Māte teica, ka tā es vairāk uzplēšu savu sāpju brūci. Tik ļoti pietrūkst tēva. Visos ģimenes pasākumos mēs vienmēr bijām kopā.

Vai miruša cilvēka dvēsele no dzīvajiem atvadās?

Kad atgriezos no darba, pagarinātājs, kurā saspraustas vairākas ierīces, nedarbojās. Paņēmu citu pagarinātāju un iespraudu tajā fēnu. No pagarinātāja viena kontakta izlēca dzirksteles, un fēns pārstāja dūkt. Vakarpusē vīram teicu, ka jāpērk jauns fēns, jo šis laikam pārdedzis. Vīrs iesprauda fēnu kontaktā, un fēns strādāja.

Mamma ap to laiku, kad man gadījās ķibele ar elektrību, savās mājās bija iegājusi dušā. Saziepējās, taču pēkšņi karstā ūdens vietā sāka tecēt aukstais ūdens. Pēc neilga laiciņa karstais ūdens atgriezās.

Vai tās bija tikai sagadīšanās vai arī tādā veidā tēvs no mums atvadījās?

Bēru diena

Atvadījāmies no tēva, vectēva, vīra. Viena smilšu sauja kapā tika iebērta par viņa čaklumu, otra – par to, ka mūs visus mīlēja un trešā – par to, ka nodzīvoja tik ilgu dzīvi, dāvājot mums vēl četrus kopīgi pavadītus gadus pēc smagi izslimotā kovida.

Pēc bērēm mūsmājās skatoties pirms 10-20 gadiem filmētos video no ģimenes pasākumiem, kad bērni vēl bija mazi, gan smējāmies, gan raudājām. 

Es biju pēdējā, kas tevi slimnīcā apciemoja, jo gripas karantīnas dēļ nodaļā ielaida tikai pa vienam. Atvadoties iedevu buču uz pieres un teicu: “Čuči! Rīt atnāks mamma.” Bet mamma tevi ieraudzīja tikai šodien, guļam zārkā.

Es tevi ļoti mīlu, tēt! Tu to zini.

Manas sēras

Ar mammu aizbraucām uz kapiem, lai iedegtu jaunas svecītes. Visu dienu ik pa laikam raudāju. Par tevi un par mammu. Tik ļoti žēl jūs abus.

Ieilgušais rudens

Šobrīd jābūt visaukstākajam ziemas periodam, taču termometra stabiņš pa dienu uzkāpj līdz pat +5⁰C. Pelēkums, slapjums un siltuma rekordi rada sajūtas, ka rudens ieildzis. Mežā uzgāju šī gada pirmo gaileni.

Un asaras birst… 

Tēvam vēl esot slimnīcā, mammai teicu, ka viņai jābūt gatavai tēva nāvei. Galu galā izrādījās, ka es pati neesmu gatava to pieņemt. Liekas, ka atnākšu uz vecāku dzīvokli, un viņš sēdēs savā ierastajā vietā uz dīvāna.

Kad apzinies, ka vairs nekad savu tuvinieku neredzēsi, nedzirdēsi un nejutīsi, tiek tīta atpakaļ visa atmiņu filma. Un asaras birst… 

Lai kliedētu mammas vientulību

Mamma kļūs par manu labāko draudzeni. Nevēlos, lai viņa skumtu vientulības dēļ. Kad vien varēšu, kopā ar viņu iešu un darīšu. Labi, ka dzīvojam blakus mājās.