Vējš

27.03.2021.

Koki, vēja skarti, šūpojas un lokās. Netiek saudzēti pat resnie zari, kas krakšķēdami strīķējas viens pret otru. Mežs, cīnoties ar vēju, draudīgi šalko. Gaisā ceļas smiltis un putekļi, griežoties vēja vadītajā dejā. Zāle izbailēs viļņojas un liecas līdz ar zemi. Jūrā viļņi dižojas lielumā, cenšoties viens otru sašķelt baltās putās. Vēja straujums nav apturams. Lai būtu vēl nospiedošāk, tas paaicinājis sev līdzi sabiedroto – tumsu, kas debesīm pāri pārvilkusi melnu šķidrautu. Man paliek bail, jo šķiet, ka sācies raganu laiks.


Spārni

25.11.2014.

Dievs, veidojot pasauli, radījis dzīvas būtnes, kas var staigāt pa zemes virsu, mitināties zem zemes, peldēt ūdens dziļumos, kā arī lidot plašajās tālēs. Taču dievs, kaut kādu vien viņam zināmu iemeslu dēļ, nav radījis nevienu dzīvu būtni, kas spētu veikt visas četras uzskaitītās darbības. Pat cilvēks bez mehānisko līdzekļu palīdzības nespēj visu – kaut vai lidot. Viņš kā putns var plivināt savas rokas visu dienu, bet labuma no tā nekāda – gaisā nepacelsies.

Vēlme redzēt citādo pasauli no augšas, cilvēku urdījusi vienmēr. Vai atceries teiku par puisi Ikaru, kurš ar paša darinātiem spārniem centies lidot pretī saulei? Taču saules stari bija par karstu un izkausēja no vaska un putna spalvām darinātos spārnus...

Bieži vien mēs spējam lidot sapņos. Gudrākie mēdz teikt, ka tādos mirkļos mēs augam. Bet, ja sapnī lido pieaugušais, vai viņš arī aug?

Adventes laikā visapkārt lido balti eņģeļi un gaišas domas. Būsim šajās dienās arī mēs baltie eņģeļi un lidosim. Kur tavi spārni?


Labs vārds

25.11.2014.

Vārdam LABS ir maģisks spēks. Ja kāds saka - „Tu šodien esi ļoti LABS!” vai arī – „Cik LABS ir tavs padarītais darbs!”, tu pasmaidi, jo priecājies par tik LABIEM vārdiem. LABAIS asociējas ar balto un tīro, tāpēc LABAIS mūsos izraisa patīkamas sajūtas. Šīs LABĀS sajūtas gluži kā gaiss, saule un ēdiens mums nepieciešamas ik dienu. Bet visvairāk - gada tumšākajos mēnešos – laikā, kad līdz ar pelēcību dabā, mūsos biežāk iezogas drūmas un ne pārāk LABAS domas. 


Sapnis

24.11.2014.

Šorīt tu man mēģināji apgalvot, ka naktī neesi redzējis sapni, bet es teicu, ka tu mānies. Sapņo taču pilnīgi visi cilvēki, tikai ne visi savus sapņus no rīta atceras.

Līdz ar rītausmu viņu sapņi kā brīnumputni aizlido nebūtībā. Bet, ja vēlies tos noķert, ir nedaudz jāpapūlas. Aukla pie auklas, pinums pie pinuma un sapņu ķērājs jau gatavs. Tikai pirms saķer sapni, padomā, vai tiešām to vēlies paturēt piesietu auklā kā balonu, kas gadiem ilgi lidināsies tev līdzās. Vai nebaidies, ka pēc kāda laika sapņa klātbūtne tev sāks apnikt, un tava lielākā vēlme būs sapnim dot brīvību. Jo tikai brīvs sapnis ir brīnums, kas līdz kvēlei iededz tavu sirdi un dvēseli! Sapņo un spīdi, jo tavam sapnim ir zeltīta maliņa!


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.