1. Kad meita bija divus vai trīs gadus veca, viņai ļoti nepatika vairāk kā 200 km garais brauciens uz Latgales laukiem. Tā kā ilgstoši nācās sēdēt iesprādzētai (gandrīz nekustīgai) bērnu sēdeklītī, viņa protestēja ar saucieniem: “Gribu brīvību! Gribu svaigu gaisu!” Tāpēc ik pēc 20 – 30 minūtēm mums nācās apstāties, lai meita varētu paskraidīt. Līdz ar to brauciens uz laukiem (+ pusdienošana) aizņēma gandrīz visu dienu.

Turpinājums ...

Tētis ar bērniem dažreiz vasarā mostas pulksten 4-os no rīta, lai kopīgi dotos makšķerēt. Pirmais darbs, ko viņi pie upes izdara – savāc makšķernieku un atpūtnieku izmētātos atkritumus. Kad vieta iekārtota, sākas makšķerēšanas process, kura laikā, iespējams, ka garlaicības dēļ, bērni apēd visu līdzi paņemto ēdamo.

Ja makšķerēts tiek tādā vietā, kur atļauts dedzināt ugunskuru, bērni no lieliem akmeņiem iekārto ugunskura vietu. Pēc tam tiek ceptas desiņas. Parasti pēc sātīgās ēšanas apkārt ugunskuram no akmeņiem un citiem dabas materiāliem bērni izveido mājiņas teritoriju. Lieki piebilst, ka tētis visu šo laiku makšķerē viens pats.

Turpinājums ...

Katru gadu pirms Ziemassvētkiem mani bērni kopā ar draugiem mūsmājās cepa piparkūkas. Jāatzīmē, ka ar katru gadu piparkūku dekorēšanas māksla uzlabojas.

Bērnus vilina noslēpumi un nezināmais, tāpēc katrā jubilejas reizē slēpju dāvanas. Lai meklēšanas prieks būtu lielāks, bērni dāvanas meklē pēc norādēm. Būdami jau pusaudži, manējie pirms jubilejām vēl joprojām atgādina, lai neaizmirstu noslēpt viņu dāvanu.