Meitai uz 18 gadu jubileju uzdāvināju vienu vienīgu dāvanu - apmēram 150 lappuses biezu bērnības atmiņu grāmatu, kas sastāv no 4 nodaļām:

* Tā es augu no dzimšanas līdz 2 gadiem (no 1998. līdz 2000. gadam rakstīta dienasgrāmata ar fotogrāfijām);

* Jociņi un asprātības no 2 līdz 5 gadiem (katram jociņam klāt atbilstošs zīmējums);

* Iecienītākās bērnības pasakas (trīs ar ilustrācijām papildinātas pasakas, kuras izdomāju es ar vīru);

* Bērnības paradumi, rituāli, rotaļas (papildināts ar zīmējumiem un fotogrāfijām).

Uz atmiņu grāmatas 1. vāka uzrakstīju meitas pēdējo mēnešu iecienītāko citātu: “Man ir vienalga.” Starpcitu, tieši par tekstu uz grāmatas vāka, viņa bija īpaši sajūsmināta.

Grāmatas titullapā ierakstīju šādu tekstu: “Psihologi uzskata, ka pirmie 5 gadi ir paši svarīgākie cilvēka dzīvē. Tajā laikā tiek ielikts pamats raksturam, kas galīgi noformējas apmēram 18 gadu vecumā. Diemžēl pirmie dzīves gadi ir arī tas vecums, ko bērns vismazāk atceras, tāpēc dodam Tev iespēju ar sava veida “laika mašīnu” pārcelties bērnībā. Mamma un Tētis.”

Meita jau agrāk ir atzinusi, ka labākā dāvana ir nevis materiālā vērtība, bet iegūtās emocijas. Man izdevās viņu pārsteigt, jo jubilejas vakars, kad tika pārlapota bērnības atmiņu grāmata, bija patīkamu emociju pārsātināts.

Šo “spēli” izdomāju uz meitas 18-to jubileju. No skapjaugšas nocēlu bērnu rotaļlietu kastes, kas vairākus gadus nebija kustinātas un liku katram mājiniekam (arī pieaugušajiem) izvēlēties vismaz 5 rotaļlietas, ar kurām saistās kādas atmiņas. Pēc tam par katru izvēlēto rotaļlietu bija nedaudz jāpastāsta.

Jauki, smieklīgi un pārsteigumiem pilni bērnības atmiņu stāsti, kas iekrāsos jebkurus ģimenes kopā sanākšanas svētkus.

Kādā TV raidījumā redzēju interesantu uzdevumu, ko varētu piedāvāt jubilāram. Tiek sagatavotas 8 – 10 papīra lapas. Uz katras uzraksta vienu nepabeigtu teikumu. Jubilāram teikumi jālasa skaļi un uzreiz jāpasaka turpinājums.

Piemēri.

1. Man ir patīkami, ja …

2. Zinu, ka tas ir ļoti grūti, bet es …

3. Dažreiz cilvēki mani nesaprot, jo es …

4. Man ļoti grūti aizmirst …

5. Es ticu, ka …

6. Man mēdz būt kauns …

7. Mani ļoti tracina …

8. Man citreiz tik ļoti gribas …

Svinot Jāņus Latgales laukos, izdekorēju vietu pie ugunskura. Zemē iespraudu divus garus koka zarus. To augšpusē piesēju ozollapu pušķi un dīķī augošās kalmes lapas. Tā kā neizdevās atrast trešo koka zaru, dekoru piesēju pie zemē iedurtas lāpstas.