Mūsu pilsētas sākumskola, atvadoties no 6. klases skolēniem, katru gadu maijā rīko pasākumu “Paliec sveika, sākumskola!” Līdzīgi kā izlaidumā, arī te tiek sumināti skolotāji un skolas darbinieki. Klases vecāku sapulcē ieteicu, ka līdz ar ziediem skolotājiem varētu pasniegt paliekošu dāvaniņu. Protams, ka man kā idejas autorei šīs dāvaniņas bija jāsagatavo.

1. variants. Sirsniņa, kas piesprausta pie sirds ir dāvāta no visas sirds.

Meitas skolotājiem tika dāvinātas sirsniņu piespraudes. Ideju aizņēmos no savas grāmatas “Piespraudes”. Sirsniņas uzšuvu no mākslīgās ādas un pildīju ar sinteponu. Pie katras sirsniņas lina auklā piesēju zīmīti ar skolotājas vārdu un laba vēlējumiem. Tā kā skolotājām šūto sirsniņu fotogrāfijas nav saglabājušās, kā paraugu piedāvāju sirsniņas piespraudi no savas grāmatas. Protams, ka pie skolotāju dāvanām netika piešūta poga.

2. variants. Bērni no skolas aizlido prom kā mazi putnēni no ligzdas.

Dēla skolotājiem izgatavoju aukliņā pakaramus papīra putniņus (skat. piegrieztnes). Uz to astītēm parakstījās visi klases skolēni. 

Sudrabkaijas uz daudzdzīvokļu māju jumtiem mitinās cauru gadu. Tās diezgan droši pastaigājas ne tikai pa zālienu, bet arī pa mašīnām. No rīta, tīrot kārtējo reizi noķēzīto mašīnu, priecājos, ka govis nelido.

Ar auto stāvēju pie dzelzceļa pārbrauktuves. Gaidot, kamēr vilciens pabrauks garām, aplūkoju uz līdzās esošās mājas sienas izvietotās reklāmas. Lūk, ko caur mašīnas logu es izlasīju!