Dzīvoja vecītis ...

No olas izšķīlās mazs Pīlēns. Viņš kādu laiciņu pasēdēja čaumalas gabaliņā, bet drīz vien sāka garlaikoties.

Šodien pie Vecā Eža ciemos atnāks mazdēls. Lai īsinātu gaidīšanas laiku, vectēvs nolēmis paiet Ežulim pretī. Tipinot pa šauro taciņu, drīz vien viņš noprot, ka steigā aizmirsis uzlikt brilles. Tā kā redze gadu gaitā kļuvusi sliktāka, Vecais Ezis ik pa laikam paklūp uz kāda neliela akmens vai sapinas sausajos zāles stiebros.

Pēkšņi uz taciņas viņš pamana kaut ko nelielu, un lai arī tas ir miglaini izplūdis, Ezis var sazīmēt, ka šķērslis līdzinās kaut kam apaļam. „Laikam mazdēls slēpjas, saritinājies kamolā”, - viņš pie sevis nodomā un skaļi padod sveicienu:

- Laba diena, Ežuli!