|
|
|
Reiz dzīvoja vecītis un vecenīte, kuriem ļoti garšoja pupas. Viņi tās vārīja, sutināja, cepa un arī citādi pagatavoja. Kādu dienu abi atkal nolēma pusdienās pagatavot pupas. Vecenīte rokās turēja katlu, bet vecītis no lielā pupu maisa iekšā katlā bēra pupas. Pauk, pauk, pauk! Krītošās pupas sitās pret metāla katla sienām. Tomēr notika misēklis - viena pupa pārkrita pār katla malu un nokrita uz grīdas. Bum, bum, bum! Tā dažas reizes atleca no grīdas un caur dēļu šķirbu iekrita pagrīdē, kur pa ziemu tika glabāti kartupeļi.

|
|
Dziļi meža biezoknī - zem izgāztu koku saknēm - slēpās sūnām apaugusi ala. Tajā mitinājās mazs, zaļš pūķītis.

|
|
Kādam saimniekam piederēja lielas zemes platības. Lai apstrādātu visus savus laukus, viņš pirms vairākiem gadiem iegādājās LIELU TRAKTORU ar lielām riepām un lielu kausu.

|
|
09.07.2014. Tēma: E-GRĀMATAS →
Stāstiņi un pasakas
Latviešu valodas skolotāja uzdeva mājas darbu – iekārtot līniju burtnīcu un aprakstīt tajā interesantus atgadījumus, kas notikuši vienas nedēļas laikā. Atzīšos, - man nepatīk rakstīt dienasgrāmatas. Šī nodarbe labāk piestāv meitenēm. Tikai viņām, manuprāt, ar tiem interesantajiem atgadījumiem ir tā trūcīgāk.
Nu tad es sāku ...
Esmu parasts zēns. Man ir divpadsmit gadi, un es dzīvoju privātmājā. Man ir normāla ģimene: mamma, tētis, es un mazais brālis Markuss. Mūsu ģimenē katram kaut kas padodas: mammai padodas audzēt puķes, tētim - remontēt mašīnu, bet mazajam brālim – eh, traucēt man spēlēt datorspēles. Ak, aizmirsu piebilst, - esmu izcili labs datorspēļu spēlētājs. Tas arī viss par mani un manu ģimeni.
|
|
|