2005. gada publikācijai žurnālā „Mājas&Dārzs” sagatavoju decoupage tehnikā aplīmētu tabureti (1.). Kad amats bija rokā, nolēmu pa vasaras brīvlaiku atrestaurēt vizuālās mākslas kabineta novecojušās mēbeles (2.). Vispirms visas mēbeles (skolotājas galdu, krēslu un plauktus) nokrāsoju gaiši zaļā krāsā. Tad porolona sūklim virsū uzklāju dzelteno krāsu. Viegli piespiežot ar sūkli, mēbeles noklāju ar dzeltenas krāsas nospiedumiem (marmorēšanas tehnika). Kad krāsa nožuva, pie mēbelēm ar PVA līmi pielīmēju no dāvanu papīriem izgrieztus attēlus. Kad līme nožuva, aplīmēto mēbeļu virsmu nolakoju.

Pirms daudziem gadiem kādā mēbeļu veikalā ieraudzīju stūra skapi. Ideja aizķērās, jo sapratu, ka tādā skapī diezgan liela ietilpība, un tas telpā nemaz neaizņem tik daudz vietas. Šobrīd mūsu mājās ir trīs stūra skapji, kurus pēc savām skicēm un rasējumiem esmu pasūtījusi galdniecības firmā.

Zīmējumā skapis attēlots skatā no augšas. Stūra skapis iekrāsots brūnā krāsā, un tam priekšpusē ir vienas durvis. Dotajā variantā stūra skapja vienā daļā ievietots stienis apģērbu pakāršanai. Stūra skapja otrā daļā iekārtoti vaļēji plaukti. Stūra skapja sānsienu var savienot ar citu skapi. Stūra skapja turpinājums zīmējumā iekrāsots zaļā krāsā.

Mūsu ģimenei ir jauka tradīcija - reizi gadā (vēlams kāzu jubilejā) foto salonā nobildēties. Gadiem ritot, bildes krājas, un ik pa laikam ir interesanti pārlapot nu jau vēsturisko ģimenes albumu.

2001. gadā, kad bērni bija vēl mazi, galdniecības firmā pasūtīju bērnistabas mēbeles: divstāvīgu koka gultu un koka skapi. Mēbeļu skices un rasējumus gatavoju pati.

Pirmā stāva gultā paredzēju divas izvelkamas atvilktnes. Gultas balstos tika izurbti caurumi, lai nepieciešamības gadījumā otrā stāva gultas augstumu būtu iespējams mainīt. Starpcitu, ja divstāvīgā gulta apnīk, katru gultu iespējams lietot atsevišķi. Un vēl - no otrā stāva uz leju bija paredzēts uzstādīt noņemamu slīdkalniņu. Diemžēl istaba izrādījās par īsu - slīdkalniņam nepietika vietas. No šīs jaukās idejas nācās atteikties.