Niķu aizdzīšana

22.02.2015.

Tēma: ŠIS UN TAS Ģimenes rotaļas un paradumi Mūsu ģimenes paradumi

1. Kad meita gada vai divu gadu vecumā niķojās, iemācījām viņai no niķa atbrīvoties. Meita piegāja pie drēbju skapja, atvēra tā durvis un, pagriezusies ar muguru pret skapi, dažas reizes sev uzsita pa dupsi. Tad aizvēra skapja durvis ciet. Tādā veidā niķis tika iedzīts skapī. Ja meitai niķis uznāca laukos, tas tika iedzīts krāsnī.


Vēl joprojām trīs lielās mapēs glabājas bērnu dāvinātie zīmējumi un rokdarbi mammai un tētim.

 

1. Šajā glezniņā meita attēloja tēti un opi, kuri makšķerē, stāvot uz tilta (tajā laikā vēl nebija ar likumu aizliegts šāds makšķerēšanas veids).


1. Lai vasarā Latgales laukos būtu interesantāka dzīvošana, bērni zārdā, uz kura sakrauts siens, ierīkoja štābiņu.


Dēls divu gadu vecumā fanoja par tēva darbarīkiem, tāpēc nācās viņam piešķirt pašam savu darbarīku kasti. Tajā ielikām tikai tos rīkus, ar kuriem puika nevarēja sagriezties vai sadurties, proti: āmuru, vīli, uzgriežņu atslēgu, knaibles, dažādus skrūvgriežņus.

Katru dienu dēls pielaboja savu ratu riteņus. Šim nolūkam mums nācās ratus apgāzt otrādi – ar riteņiem uz augšu. Kad rati bija salaboti, viņš ķērās klāt lielajai rotaļu mašīnai.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.